Arī Igaunija ir gājusi Somijas ceļu un noteikusi, ka skolotājiem ir nepieciešams maģistra grāds. Tiesa, no Igaunijas IZM valsts sekretāra vietnieka Kalles Kitisa teiktā izriet, ka valsts gājusi kompromisa ceļu, vairāk domājot par nākotni, proti, visiem skolotājiem padomju laikā iegūtā izglītība pielīdzināta maģistra grādam, savukārt prasība pēc mūsdienu maģistra grāda attiecas uz jaunajiem. «Šādi nācās rīkoties, jo mēs nevaram pateikt skolotājiem - jums ir jāiet prom no skolas. Viņiem ir jāstrādā,» saka K. Kitiss. Pēdējos gados gan palielinoties interese par skolotāju izglītības programmām, gan mazinoties skolotāju deficīts. Palīdzējis arī ekonomiskās krīzes fons. Proti, saspringtajā laikā, kad cilvēki kļūst par bezdarbniekiem vai saņem mazu algu, skolotāja alga uz šī fona nemaz neizskatās tik slikti, norāda Kostiveres pamatskolas angļu valodas skolotāja Maia Trisberga.
Igaunijas skolotāji tiek iedalīti četrās grupās atkarībā no pieredzes un citiem kvalitātes kritērijiem. Jo augstāka grupa, jo augstāka arī pedagoga alga. Skolotāja slodze dažādās skolās var nedaudz atšķirties. Piemēram, Tallinas reālskolā vienā skolotāja slodzē ir 22 kontaktstundas, vēl pedagogiem ir iespēja saņemt piemaksas par klašu audzināšanu. Par gatavošanos, burtnīcu labošanu, konsultāciju stundām papildu piemaksas nav, šie darbi jau iekļauti skolotāja slodzē. Vai ar skolotāja algu var dzīvot? «Atkarībā, ko uzskatāt par normālu dzīvi,» smaida Tallinas reālskolas angļu valodas skolotāja Malle Kaska. Viņa varot atļauties gan nopirkt kādu grāmatu, gan aiziet uz teātri, nesen skolotāja esot atgriezusies no Parīzes. Pieredzējusī skolotāja pieļauj, ka lielākas problēmas varētu būt tiem kolēģiem, kuriem ir kredīti.
Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji stāsta, ka krīzes laikā izglītības budžetu igauņi esot vētījuši īpaši uzmanīgi un skolotāju algas no cirpiena tika pasargātas. «Tas tāpēc, ka mūsu valstī izglītība ir prioritāte,» saka M. Kaska. Tomēr alga nav vienīgais instruments, ar ko Igaunijā valsts atbalsta skolotājus. Tā piešķir līdzekļus, lai 3% no skolu algu fonda varētu atvēlēt skolotāju tālākizglītībai. Tāpat jau trīs gadus valsts nodrošina sākuma kapitālu 12 000 eiro apmērā tiem jaunajiem skolotājiem, kuri pēc augstskolas absolvēšanas sāk strādāt lauku skolās. Tiesa, tādā gadījumā jaunajiem pedagogiem lauku skolā jānostrādā 5 gadi. «Tas strādā, bet ne tik labi, kā bijām cerējuši,» atzīst K. Kitiss. Viņaprāt, tas pierāda, ka nauda šai gadījumā ir tikai viens no instrumentiem, kā vairot skolotāja profesijas pievilcību, tomēr ir nepieciešami citi līdzekļi. Tāpēc valsts pašlaik veido atbalsta sistēmu skolotājiem.