Silti iesaku doties uz Valmieru, kur Imanta Ziedoņa Krāsainās pasakas iestudētas kolektīvās fantāzijas izrādē, - garantēju, ka pasakas no skatuves iedvesmos ikvienu: kam deguns nokāries, tas rampsies jaunos sasniegumu virsotņos.
Izrāde ir skaists atskats uz jau pārdzīvoto padomju laiku, liekot katrai pasakai iedzīvoties televīzijas raidījumā. Smejos par skarbo realitāti un gavilēju gan par Ziedoni, gan izrādi. Es noteikti vēlētos izrādē būt televīzijas diktore ar dzintara brillēm un krellēm. Sēdētu, lasītu ziņas, man ap kaklu balta tamborēta krādziņa, acis skraidītu pāri ekrānam, jo es kā diktore censtos salasīt optimistiskās ziņas par to, kā dzintara latvieši dzintara dzīvokļos dzīvo, kā no dzintara kausiem dzer un kā paplašinās un pieaug dzintara ieguve Latvijas valstī, kā arvien vairāk tiek iegūts sarkanais dzintars.
Man patīk pētījumu biroju vai mediju mūsdienu pasaku stāstīšanas metode. Valmierieši izrādē mazliet iespieduši asti. Sirsnīgi ieteiktu režisoram izrādē kādā no krāsainajām pasakām diktoru - aktieru - mutēs droši ielikt tekstus no visnotaļ nopietniem pētījumiem par tautas labklājību, par to, ka «pārtikas preču apgrozījums mazumtirdzniecības uzņēmumos pieaudzis par 0,3%, nepārtikas preču pārdošanas apjomi auguši par 2,2%». Pieaugums!
Beidzot optimistiska un priecīga ziņa, kungi un dāmas! Jau pieriebušās negatīvās ziņas par lejupslīdi, bezdarbu, pelēkās ekonomikas izpausmēm. Valmierieši ir vieni no tiem, kuri apliecina dzejnieka Knuta Skujenieka teikto par pārdzīvoto Mordvijas lēģerī, ka šaušalīgu realitāti vislabāk var parādīt caur burlesku, ironiju vai farsu.
Režisora vietā es palūgtu piestrādāt izrādē kādu no Latvijas finanšu ekspertiem un garantēju, ka zālē tauta smietos, līka palikdama. Piemēram, diktors - pelēkā uzvalciņā, pelēkā šlipsītē, bet ar sarkanu rabarberisku auskaru ausī - teiktu: «Neskatoties uz zemo pirktspēju, mazumtirdzniecības apgrozījums šogad rādīs pieaugumu.» Kā lai nesmejas, ja zinām taču uz savas ādas, ka preču apgrozījums naudas izteiksmē aug, jo aug cenas, jāmaksā vairāk, sākot ar pieniņu dienišķo. Zinām taču, ka esam nevis pirkuši, bet bijis jāmaksā vairāk. Kāds ir reālais preču apgrozījums Latvijas ķēniņvalstī, krāsainās pētījumu tabulas pasakās nestāsta. Varbūt tā arī ir, ka mazajiem uzņēmējiem ērtāk skaidro naudu ik vakaru ielikt savā kontā bankomātā, taču tas ir arī labs veids, kā no dzīves pelēkās ekonomikas izrādes aploksnēs saņemto algu iekrāsot krāsainā šodienas pasakā.
Diktori - eksperti gan toreiz, gan tagad operē ar faktiem. Mazi meli sadodas rokās un veido lielus melus. Savukārt lieli meli veido šo dzīvi. Tā viš i' ar krāsaino pasaku statistiku.