Degviela cērt robu
Klaviermeistara Aivara Tomiņa biznesu ietekmē degvielas cenu pieaugums: «Ja jābrauc pie klienta vairāk nekā 50 kilometru, apsveru, vai tas atmaksājas. Ja jābrauc tālāk, cenšos apvienot izbraukumu pie vairākiem klientiem vienā reizē.»
Aritmētika ir samērā vienkārša - klavieru skaņošana maksā no 25 līdz 35 latiem atkarībā no konkrētā gadījuma. Savukārt degvielas izmaksas A. Tomiņa mikroautobusam ir aptuveni astoņi deviņi lati uz simt kilometriem. «Jāsāk rēķināt, vai man maz atmaksājas braukt uz attālākām vietām,» stāsta A. Tomiņš.
Tiesa gan, degvielas izdevumus viņš klientiem papildus nerēķina, ja nu vienīgi klavieres tiešām jāskaņo ļoti steidzami. Arī ar aprēķiniem par klavieru restaurācijas rentabilitāti viss nav tik vienkārši: «Parasti ar klientu par summu vienojamies pirms darbu veikšanas. Tomēr arī šai gadījumā man var sanākt ciest zaudējumus, jo klavierēm mēdz atklāties slēpti defekti,» stāsta klaviermeistars.
Bez parādiem
Pašlaik restorāns pelna, stāsta restorāna īpašnieks Valters Zirdziņš un piebilst: «Man noliktavā nestāv kaste ar naudu, lai sponsorētu nerentablu biznesu. Nevienam parādā neesam un visus rēķinus samaksājam laikus. Sanāk gan algām, gan arī īrei.»
Valtera restorānā ir 30 apmeklētāju vietas, un ar pašreizējo cenu līmeni apgrozījums ir pietiekams. «Uzskatu, ka cenām jābūt argumentētām. Ja man uz esošo vietu skaitu ir divi viesmīļi, cenas ir atbilstošas pašreizējam līmenim. Ja man ir seši viesmīļi, katram galdiņam savs, un vēl vīnzinis, un vēl, iespējams, arī kāds šovs, cenām būs jāatbilst augstākam servisa līmenim.»
Lielākais kreditors - tēvs
Reinis Balodis atklāj, ka nekādu peļņu vēl viņa eļļas spiestuve nenes: «Nav jau arī pašas eļļas spiestuves. Tas, ko ražojam, šobrīd veido sesto daļu no plānotā apgrozījuma.»
Tiesa gan, no šīs naudas R. Balodim sanāk norēķināties gan ar banku par ņemto kredītu, gan arī samaksāt sev nelielu algu. Cieš izejvielu piegādātājs, jo, kā Reinis atzīst: Esmu mazliet parādā tēvam par piegādāto rapsi, tomēr esam vienojušies, kā parādu atmaksāšu.» Plānotais apgrozījums, kad eļļas spiestuve būs uzbūvēta, ir aptuveni 3600 latu mēnesī.
Peļņu iegulda uzņēmumā
Moshmosh apģērbu līnijas radītāja Līga Auziņa atklāj, ka pašlaik visa nopelnītā nauda tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā: «Beidzot nauda parādās, tomēr tikpat ātri arī pazūd. Uzņēmuma apgrozījums gan pieaudzis.» Uzņēmēju gan dara domīgu preces došana realizācijai veikalos. Faktiski tie ir iesaldēti līdzekļi - nauda par šūšanu un izejvielām ir iztērēta, bet veikala lielā uzcenojuma dēļ prece tirdzniecības vietā var atrasties arī mēnešiem ilgi.
Jautāta par vajadzīgo apgrozījumu, L. Auziņa stāsta, ka mēnesī jāpārdod prece par 2500 latiem, tad viņa varēs atļauties arī algot divus darbiniekus.
10 000 būtu labi
Arī Andris Lazdāns stāsta, ka pagaidām ar uzņēmuma VIP Color rentabilitāti ir bēdīgi: «Man ir vajadzīgi 10 000 latu mēnesī, lai sirds būtu mierīga. Varbūt pat mazliet mazāk. Ražošanas jaudas mums šādam apgrozījumam pietiek, pa naktīm jāstrādā nebūtu.»
Ar bažām gan tiek gaidīta ziema - pieredze liecina, ka divi trīs mēneši gada sākumā parasti ir klusāki. «Šobrīd dzīvojam no pasūtījuma līdz pasūtījumam, bet mums trūkst pastāvīgo klientu,» rezumē uzņēmējs.
Patur noslēpumā
Uzņēmuma Tīrās ķepas dibinātāja Iveta Preisa-Imaka stāsta, ka viņas mērķis pirmajā biznesa gadā būtu sasniegt tādu līmeni, lai pietiktu naudas īrei, komunālajiem maksājumiem un algām.
Konkrētus skaitļus Iveta nevēlas nosaukt, jo jūt, ka ne visi apkārtējie cilvēki viņas biznesa ideju atbalsta: «Man ir nelabvēļi, kam es ar savām biznesa aktivitātēm esmu uzkāpusi uz varžacīm, tāpēc labāk neko konkrētāku par aprēķiniem nestāstīšu.»
Cerība uz investoru
Arī Kristiāna Līča uzņēmums Greynut šobrīd vēl peļņu nenes. «Lielākie izdevumi būtu algas, tāpēc tās sev tagad nemaksājam. Savukārt sagrabināt naudu ražošanai nepieciešamajām detaļām izdodas,» norāda Kristiāns.
Lai varētu nopietni nodarboties ar gaismas balonu ražošanu un eksportu, mēneša apgrozījumam jābūt ap 10 000 latu, lai nosegtu tikai neizbēgamos tēriņus, pietiktu ar tūkstošiem trim, rēķina Kristiāns un piebilst, ka bez investīcijām ražošanu attīstīt neizdosies.