«Atraitņa pensija nepastāv, jo tā savulaik netika iekļauta obligāto iemaksu likmē,» skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta (SAD) direktore Jana Muižniece. Latvijas Pensiju likums nosaka, ka vecuma pabalsta apmērs ir tieši atkarīgs no katra cilvēka individuālā ieguldījuma - darba stāža, veiktajām sociālajām iemaksām un pensionēšanās vecuma. «Nebūtu korekti, ja personas, kas noteiktu laiku maksājušas vienādas sociālās apdrošināšanas iemaksas, aizejot pensijā, tiktu diferencētas atkarībā no laulātā drauga esamības. Bez tam jebkādu papildu garantiju ieviešana pensiju sistēmā saistīta arī ar papildu finansiālo resursu nepieciešamību,» norāda LM SAD vecākā referente Saulveiga Krastiņa.
Ierosinājumus ieviest atraitņu pensiju pirms vairākiem gadiem bija iecienījuši dažādi politiskie spēki, un tiem bija raksturīgi izskanēt tieši priekšvēlēšanu laikā. Piemēram, TB/LNNK Saeimas frakcija savulaik bija sagatavojusi Pensiju likuma grozījumus un parlaments tos pat bija nodevis izskatīšanai komisijās. Priekšlikumi argumentēti ar apstākli, ka, ja pensionāri bija raduši iztikt ar divām pensijām, pēc dzīvesbiedra zaudēšanas rocība kļūst šaurāka. Turklāt arī saimniecība visu laulības dzīvi pārim bijusi kopīga. Tomēr pret minētajām iecerēm ikreiz asi iebildusi LM un Finanšu ministrija, kuru argumenti pēdējos gados atturējuši politiķus aktualizēt atraitņu pensijas jautājumu.
«Kādam par to būtu jāmaksā un, lai atraitņa pensiju ieviestu, būtu vismaz par diviem procentiem jāpaaugstina sociālais nodoklis,» skaidro J. Muižniece. Iemesls ir solidaritātes princips starp darbaspēku jeb sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem un pensiju, pabalstu saņēmējiem: «Strādājošo iemaksas tiek izmantotas pensiju un pabalstu izmaksai tagadējiem pensionāriem. Tāpat solidaritātes princips darbojas arī starp pensionāriem - vieniem pensija tiek izmaksāta īsāku periodu, nekā plānots, citiem - ilgāku,» norāda S. Krastiņa. Jāpiebilst, ka LM plānotais mūža ilgums pensionāram ir 80 gadu.
Tiesībsarga birojā atzīst, ka iestādē nav pētīta atraitņu pensijas neesamības atbilstība Satversmei un starptautiskajiem tiesību aktiem, un norāda, ka sociālo tiesību regulēšanā katrai valstij ir plaša rīcības brīvība. «Lēmumi šajā jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, ko ietekmē likumdevēja priekšstats par ekonomisko situāciju, sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības,» norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juriskonsulte Gita Gailīte.
Starp tām Eiropas valstīm, kur atraitņu pensija pienākas, tās piešķiršanai pastāv krasi atšķirīgi nosacījumi. Piemēram, Lietuvā laulībām jābūt ilgušām ne mazāk kā gadu, bet Norvēģijā - vismaz 15 gadu. Atšķiras arī atraitņa pensijas griesti - viena no dāsnākajām šajā ziņā ir Īrija, kur atraitnis vai pārdzīvojušais civilpartneris no «mantotās» pensijas ik mēnesi var saņemt līdz pat 960 eiro. Visur atraitņa pensijas apmērs atkarīgs no aizsaulē aizgājušā darba stāža, tomēr galvenais nosacījums tās saņemšanai - lai vismaz divus gadus līdz nāves brīdim personai būtu bijis pensionāra statuss. Visās valstīs atraitņa pensijas izmaksas tiek pārtrauktas, ja pārdzīvojušais otrreiz noslēdz laulību vai uzsāk kopdzīvi ar citu partneri.