Pirms tam bija tikai zināms, ka Doniceti patiešām šādu operu sacerējis 22 gadu vecumā un Venēcijā, Teatro La Fenice 1819. gadā pat bijusi pirmizrāde. Taču partitūra gājusi bojā teātra ugunsgrēkā 1823. gadā. Vēstures aizmirstību uzveica ziņkārīga profesionāļa fanātisms: Krievijas režisors un Sanktpēterburgas operas vadītājs Jurijs Aleksandrovs neatlaidīgi meklējis komiskās melodrāmas partitūru, restaurējot pa gabaliņam vien. Savu vēsturisko atradumu viņš glabā un izrāda tikai pats savā teātrī. Sanktpēterburgas operas viesizrāde Pēteris Pirmais ar Aleksandru Goihmanu pie diriģenta pults būs šīsvasaras Otro Jēkabpils Operas dienu īpašais notikums. Tas baudāms brīvdabā Krustpils saliņā 26. jūlijā plkst. 20. Turpat nākamajā vakarā, 27. jūlijā, plkst. 18.00 Galā koncertā uzstāsies šī operteātra spožākās balsis un Sanktpēterburgas Marijas teātra baleta prīmas. Operas dienu ieskaņā 25. jūlijā Sv. Miķeļa ev.lut. baznīcā (plkst. 20) koncertēs mūsu pašu šarmantais soprāns Sonora Vaice un trompetists Andris Ābelīte.
Cars, namdaris, galdnieks
Sanktpēterburgas Operas teātra liktenī izrāde Pēteris Pirmais ir īpaši nozīmīga. Ar tās iestudējumu sākās jauns posms teātra pastāvēšanai barona fon Dervīza savrupmājā Pēterburgas vēsturiskajā centrā. Pirms desmit gadiem režisoram Jurijam Aleksandrovam izdevās pasaulei no jauna atklāt Doniceti komēdijas žanra šedevru. Septiņas reizes saņemtās Krievijas teātru skates Zelta Maskas un citas atzinības nav iemidzinājušas režisora meklētāja garu. Doniceti operas partitūras meklējumos viņam nācās veikt īstu detektīvizmeklēšanu, un tā prasīja gadiem ilgu, neatlaidīgu urķēšanos. Tajā iesaistījās Doniceti vārdā nosauktais Bergamo operas teātris, Venēcijas teātris La Fenice, izdevniecība Ricordi, kurai pieder komponista mūzikas autortiesības, un Itālijas Ģenerālkonsulāts Pēterburgā. Pa visu Itāliju izkaisītos nošu fragmentus pēc trīs gadu rūpīgā darba beidzot varēja atkal savienot operas partitūrā, kāda tā bija pirms 180 gadiem.
«Reiz kādā izziņu krājumā pamanīju ierakstu, kas vēstīja par kādreizējo Doniceti operas Krievijas cars Pēteris Lielais vai Livonijas namdaris (Il falegname di Livonia, o Pietro il grande, czar delle Russie) pirmizrādi Venēcijā. Es ieinteresējos un sāku to meklēt pa kripatai vien,» stāsta Jurijs Aleksandrovs. Sešus gadus Itālijā veidodams virkni itāļu un krievu operu iestudējumus Veronā un Milānā, viņš visu laiku arī meklējis šo partitūru. «Brīžos, kad man izdevās sadabūt naudu, aktīvi palīdzēja arī paši itāļi,» režisors paironizē. «Daļu atradām Ricordi izdevniecībā, daļu Venēcijā, daļu Doniceti teātrī Bergamo. Venēcijā man sākumā atbildēja, ka teātra ugunsgrēkā 1823. gadā cietusī bibliotēka vēl joprojām neesot izpētīta. Kad atradu 5000 eiro, bibliotēku sakārtoja un atradās vesels cēliens!» atceras J. Aleksandrovs. Ja viņš nebūtu šo operu atradis un iestudējis, neviens to tā arī nekad vairs nedzirdētu. Tagad partitūra ir ierakstīta oficiālajā Doniceti operu reģistrā.
Politiskās intrigas un mīla
Humoristiskā, muzikāliem jokiem pilnā Doniceti opera spēlējas ar Krievijas vēstures faktiem un piedāvā negaidītu leģendārā Pētera I tēla interpretāciju. Operu aizraujošu dara daudzie komiskie tēli un amizantās situācijas, kurās politiskās intrigas un privāto likteņu noslēpumainība savijas ar mīlas kaislībām spilgtā, krāšņā scenogrāfijā. Viss sākas brīdī, kad cariskā ģimene - Pēteris I un viņa kundze Katrīna - inkognito ierodas Livonijā, lai sameklētu viņas kādreiz pazudušo brāli - Karlu Skavrinski. Mīlas un politikas savijums, kurā piedalās krievu monarhu pāris, nepretendē uz ticamību, taču gluži neticamas šķiet arī daudzās patiesās ziņas par Pētera I dzīvi, uzvedību un rīcību. Galvenās lomas uzticētas starptautisko konkursu laureātiem Vladislavam Mazankinam, Svetlanai Arzumanovai, Jevgēnijam Bajevam, Jeļenai Severinai, Larisai Ivanovai un citām Pēterburgas operas spožākajām balsīm. Operas dienu rīkotāji Jēkabpilī lepojas, ka nekad un nekur jums neizdosies redzēt ko līdzīgu.
Opera