Tas nozīmē, ka, piemēram, republikas pilsētās vakarskolās katrā 10., 11. un 12. klasē būtu jābūt vismaz 25 skolēniem, lai vispār klasi drīkstētu atvērt, bet citām skolām minimālais skolēnu skaits būtu noteikts, tikai atverot 10. klasi. Taču tas būtībā nozīmētu pat vakarskolu slēgšanu, jo kritēriji lielā daļā gadījumu nav izpildāmi.
Saka vienu, dara citu
Vēl šajās dienās no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) elektroniskajā pasta kastītē iekrita ziņa par to, ka pieaugušo izglītība Latvijā ir viena no prioritātēm. Rakstīts, ka svarīgi ir runāt par pieaugušo izglītības nozīmīgumu, un stāstīts par iespējām, kas paveras šai mērķa grupai. Taču tajā pašā laikā šķietami tiek likti šķēršļi, piemēram, vakarskolu pastāvēšanai. «Tas ir iznīcinoši pieaugušo formālajai izglītībai,» runājot par konkrētajiem noteikumu papildinājumiem, Dienai saka Ventspils vakara vidusskolas direktore Ija Lasmane. «Pēdējā laikā radusies sajūta, ka tiek darīts viss, lai iznīcinātu skolas, kas nodrošina pieaugušajiem pamata vai vidējās izglītības ieguvi.» Taču tajā pašā laikā apmēram katrs sestais vidējās izglītības atestāta saņēmējs nāk no vakara maiņu, neklātienes vai tālmācības programmām, izpētījusi direktore.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente Ilze Kalniņa uzskata, ka ministrija ir rīkojusies nekorekti. Vēl 4. augustā, kad LIVA iesniegusi savu atzinumu par noteikumu projektu, šāda punkta vispār nav bijis. Taču augusta beigās saņemot dokumentu, pilnīgi nejauši pamanīts, ka noteikumi papildināti. Turklāt nav bijusi nekāda atzīme par veiktajām izmaiņām. I. Kalniņa arī stāsta, ka, jautājot ministrijas pārstāvjiem par šādu rīcību, viņai atbildēts: «Jūs labi lasāt dokumentus!»
LIVA prezidentei un pašām vakarskolām nav skaidrs, kāpēc, visu laiku runājot tikai par minimālo skolēnu skaitu, atverot 10. klases, pēkšņi šai skolu grupai piemēroti citi nosacījumi. Tā ir klaja diskriminācija, jo vērā neņem vispārīgos kritērijus, uzskata I. Kalniņa. Piemēram, vispārējās izglītības iestādēs 10. klasei plānoti konkrēti kritēriji, bet 11. klasē jau šis skolēnu skaits var būt mazāks, bet vakarskolās šāda situācija netiks pieļauta, apstiprinot pašreizējo redakciju. Atšķiras arī pats noteiktais minimālo skolēnu skaits. Parastajās skolās republikas pilsētās tas būtu 22 skolēni, lai atvērtu 10. klasi, bet vakarskolās šīs skaits noteikts par trim izglītojamajiem lielāks. Turklāt vakarskolas jau ir «apgrieztas» iepriekš, samazinot finansējumu, piemērojot zemāku koeficientu. «Tā taču ir pieaugušo izglītība! Tad vajag publiski atzīt, ka tas ir politisks lēmums un mēs ar pieaugušo izglītību turpmāk vairs nenodarbojamies,» skarba ir I. Kalniņa. Un arī reālā situācija ir skarba, jo lielākā daļa vakarskolu šādus kritērijus nevar izpildīt. «Ja vidusskolā nevarēsim atvērt kādu no klasēm, tad rodas jautājums, ko tad darīt tagad tiem pieaugušajiem? Ja pēkšņi 12. klasē ir nevis 25, bet 24 skolēni, tad es tiem 24 cilvēkiem 1. septembrī saku - piedodiet, bet nebūs? Būtu jāpriecājas par katru pieaugušo, kas atgriežas izglītības sistēmā,» tā I. Lasmane. Arī Valmieras vakara (maiņu) vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Daiga Ramata Dienai atzīmēja, ka kritēriji nav izpildāmi un, pēc viņas domām, arī 16 skolēnu klasē, kas pārsvarā ir pieaugušie, kuri pēc liela pārtraukuma saņēmušies tomēr izglītību iegūt, ir liels skaits.
Ja noteikumi paliks šādā redakcijā, LIVA prezidente uzskata, ka tas reāli nozīmēs, ka pieaugušo izglītība vairs nav prioritāte. Turklāt bez skolu slēgšanas tādā gadījumā neiztikt. Jautājums gan paliek, vai ministrijai ir aprēķini, cik skolu būs jāslēdz. Visā Latvijā paliktu vien kādas trīs vadošās vakarskolas, kas šīs programmas realizētu. Paradokss ir arī tajā, ka papildu finansējums nemaz nav vajadzīgs. Arī kādā no vakarskolām direktore Dienai pauž neizpratni: «Ja finansējuma pietiek, ja skola nav jādotē no citu skolu naudas, kāpēc nevar atvērt kādu klasi ar tik bērniem, cik viņu tur ir? Vai tad 15 vai 20 skolēnu klasē ir maz? Lai mācās, ja tie ir pieaugušie. Kāpēc viņiem liegt to iespēju? Kāpēc mums neļauj strādāt?»
Tikmēr par plānotajām izmaiņām neuztraucas Rīgas vakarskolas. Rīgas vakara ģimnāzijas direktors Jānis Japiņš Dienai norādīja, ka skolēnu skaits klasēs vidusskolas ir liels. Dažās klasēs pat ir 34 skolēni. Tāpēc šīs izmaiņas nav aktuālas.
Tāds neesot mērķis
Kā Dienai norāda atbildīgajā ministrijā, patlaban pastāv vienošanās, ka par šo piedāvājumu tiek domāts. Savukārt piektdien ministrija izklāstīs savus argumentus, kāpēc šādi nosacījumi nepieciešami. Dienai IZM valsts sekretāra vietniece un Izglītības departamenta direktore Evija Papule vien sacīja, ka, paskatoties uz skolēnu skaitu un uz tā dēvēto atbirumu, skolēnu skaita izmaiņas starp 1. septembri, 1. janvāri un 27. maiju, kad oficiāli tiek piefiksēti dati, ir lielas. Skaits ir samazinājies, un, tā kā tas ietekmē finansējuma sadali, šobrīd notiek arī diskusijas. Tomēr pašās skolās Dienai norāda, ka vakarskolas par šo skolēnu atbirumu jau «samaksā», jo finansējums tiek piešķirts pēc datiem 27. maijā. Tāpat skolēni pieteikties mācībām turpina pat visu septembri un vēl oktobri, un direktori neatsaka, kaut vai par šiem skolēniem finansējumu tajā semestrī nesaņem.
E. Papule gan steidzas skaidrot, ka vakarskolām kā skolām vai izglītības programmām, protams, ir jābūt, jo cilvēkiem ir jābūt tiesībām iegūt vidējo izglītību. Tas neesot diskusijas objekts, bet šajā gadījumā mērķis ir atrast risinājumu, lai finansējums tiek izmantots esošajā sistēmā pēc reālā skolēnu skaita. Meklēti tiks kompromisi. E. Papule gan skaidri neatbildēja uz jautājumu, ko darīt, ja, piemēram, 11. klasē ir 18 skolēnu, atzīmējot, ka risinājumi ir dažādi. Protams, pēc vakarskolu direktoru teiktā, ir iespēja domāt par klašu apvienošanu, taču, ja 11. klasēs ir 18 un 20 skolēnu, apvienot abas klases nav lietderīgi, jo pēc mācību gada sākuma parasti iestājas skolēni, kuri atgriežas no darba ārzemēs vai pārnāk no citām skolām. Tāpat mācību telpas nav tik lielas, lai tajās izvietotu 18 solus. Turklāt, komplektējot klases, nav iespējams prognozēt izglītojamo skaitu. Piemēram vienā no vakarskolām šogad 10. klasē ir 31 audzēknis, bet uz 30. jūniju mācībām bija pieteicies tikai viens.
Ministrijā arī stāsta, ka patlaban vēl notiek diskusijas un rezultāts var būt arī citāds. Iespējams, noteikumi attieksies tikai uz 10. klases atvēršanu. Arī I. Kalniņa izteica cerību, ka kaut kas varētu vēl mainīties. Šajā gadījumā asociācija necīnīsies viena, jo atbalsts ir arī no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas Pašvaldību savienības.
Kārtējā darba grupa
Runājot par pedagogu darba samaksas modeļa tālāko virzību, jāteic, ka tas savā ziņā atkal iesprūdis. Tā vietā, lai vienotos par nesaskaņotajām lietām un ietu uz Ministru kabinetu, pieņemts lēmums veidot vēl vienu darba grupu, ko šoreiz vadīs Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība). Tādu lēmumu pieņēmusi valdošā koalīcija. Komentējot darba grupas izveidi, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile sacījusi, ka joprojām ir palikts pusceļā. Mērķis gan ir precizēt darba samaksas modeļa nianses un turpināt tās skaidrot un pilnveidot. Tas nozīmē vēl vismaz 15 tikšanās reižu, kas notiks tuvākā mēneša laikā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā vakar gan izskanēja bažas, ka, šādi vilcinoties, gala rezultātā nekādu izmaiņu var nebūt. Tikmēr M. Seile uzsvēra, ka šis nav nākamā gada projekts, tāpēc oktobrī darbam jābūt pabeigtam, vienlaikus atgādinot, ka ar modeli vien visas problēmas nav iespējams atrisināt.