Pirms grupu turnīra pēdējās spēles Rīgas Dinamo nokļuva visai dīvainā situācijā. Uzvaras gadījumā rīdziniekus finālā gaidīja tikšanās ar Kazaņas Ak Bars, un tas nozīmēja, ka astoņu dienu laikā ar šo komandu būtu jāaizvada trīs spēles. KHL čempionātu 25. augustā Rīgas Dinamo sāks pret kazaņiešiem. Tomēr triju spēļu minimaratona pret Ak Bars nebūs.
Piespiedu kārtā rīdzinieku treneriem bija jāveic izmaiņas aizsardzības pāros. Turnīra brīvajā dienā čehu aizsargs Tomāšs Kundrāteks aizlidoja uz dzimteni pases formalitāšu dēļ. Kaut arī pirms spēles ar Lokomotiv Kundrāteks jau bija atgriezies Rīgā, mačam netika pieteikts.
Tomēr ne jau aizsardzībā spēle nevedās. Priekšējā līnijā neizmantotas palika daudzas labas vārtu gūšanas izdevības, turklāt vienīgo ripu iemeta aizsargs Guntis Galviņš. Lielā mērā uz veiksmes rēķina, bet, ja atceramies, savulaik Galviņš ar šādiem plaukstas metieniem no zilās līnijas «devītniekā» jau vairākkārt bija raidījis ripas. Tam vajadzēja kalpot par paraugu pārējiem, ka ir vairāk jāmet, bet uzbrucēji pārlieku aizrāvās ar ripas izspēli. Pagalam nesekmējās spēle skaitliskajā vairākumā. Ilgāku laiku neizdevās ripu pat nogādāt Lokomotiv zonā. Trijās turnīra spēlēs rīdzinieki tā arī ne reizi nav realizējuši skaitlisko vairākumu.
Bažas rada arī vārtsarga Jūakima Ēriksona pārdrošā spēle. Jau pārbaudes mačā Valmierā pret Vitjaz viņš pārdroši atstāja vārtus un piespēlēja pretiniekam, tas bija par iemeslu vārtu zaudējumam. Pret Lokomotiv Ēriksons uzkāpa uz šī paša grābekļa.
Ginta Meijas realizētais «bullītis» ļāva izvairīties no zaudējuma pamatlaikā, tomēr ne Ville Leino, ne Lauris Dārziņš pēcspēles metienu nerealizēja.