Tā būtu sasaukta neatkarīgi no tā, ar kādu iznākumu būtu beigusies Eiropas lietu komisijas sēde, Dienai sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība), kurš valdībā ziņos par nacionālo pozīciju.
Eirozonas finanšu ministru ārkārtas sanāksmē piektdien Briselē valstu pārstāvji panāca politisku vienošanos par atbalstu Grieķijas palīdzības programmas saprašanās memorandam, bet trešā palīdzības programma Grieķijai var tikt sākta tikai ar stingriem nosacījumiem, informēja J. Reirs. Nedēļas pirmajā pusē rakstiskā procedūrā savu viedokli izteiks visas 19 eirozonas valstis. Latvija savu nostāju saskaņos ar Vāciju, Austriju, Nīderlandi, Somiju, Lietuvu un Igauniju. Lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga visu eirozonas valstu piekrišana, un, ja «mēs nostājamies pret pārējām valstīm, tam ārpolitiski var būt ļoti augsta cena», piektdien Eiropas lietu komisijas sēdē teica Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss. Viņš apgalvoja, ka Latvijas valsts budžetam nekādi zaudējumi neradīsies, ja vien Grieķijas parāds netiks norakstīts. Tādā gadījumā tie būtu ap 200 miljoniem eiro. «Eiropas valstis uz apzinātu parāda norakstīšanu neies,» sacīja N. Sakss. Saeimas komisijā visvairāk diskusiju bija tieši par parāda norakstīšanas riskiem, nacionālajā pozīcijā Latvija vēlējās nodrošināties pret to, prasot kompensēt zaudējumus. «Parāda norakstīšana vispār vairs nav darba kārtībā, par tādu iespēju valstis nav gatavas runāt,» pēc finanšu ministru sanāksmes sacīja J. Reirs. Ministrs uzsvēra, ka būtisks nosacījums Grieķijai būs, lai tā jau līdz 1. oktobrim izveido neatkarīgu privatizācijas fondu.
Gan J. Reirs, gan N. Sakss uzsvēra, ka aizdevums Grieķijai tiktu piešķirts pa daļām un, ja tā neizpildīs solīto, nākamo maksājumu nesaņems. «Katru ceturksni memorands tiks pārskatīts, un mēs šo procesu uzraudzīsim,» teica N. Sakss. Dokumentā esot daudzas lietas, kas viņam nākot prātā no Latvijas nesenās pagātnes. Memorands, kuru Grieķijas parlaments akceptēja tikai naktī uz piektdienu, paredz vairākus taupības pasākumus un reformas. Valstij ir jānodrošina ieņēmumu palielināšana un izdevumu samazināšana, strauja iekšzemes kopprodukta palielināšana, ēnu ekonomikas apkarošana, pensiju reforma, kā arī reformas darba tirgū, valsts pārvaldē, tiesu sistēmā, banku sistēmas pārvaldības uzlabošana.
Pagājušajā nedēļā J. Reirs sacīja, ka vistaisnīgāk būtu Grieķiju izmest no eirozonas, bet tam var būt vairāki neapzināti riski, piemēram, imigrantu skaits, kas uzturas Grieķijā. Pēc atgriešanās no finanšu ministru sanāksmes uz vaicāto, vai viņš savu nostāju nav mīkstinājis, J. Reirs atbildēja - tas būtu taisnīgi, bet vislabākais risinājums Eiropai ir, lai Grieķija veic reformas ekonomikā, valsts pārvaldē un fiskālajā politikā un var atgriezties finanšu tirgos. «Eiropa neko nedāvina, bet prasa stingras reformas,» sacīja J. Reirs.
Eiropas lietu komisijā pozīcijas apstiprināšanu ar nepiedalīšanos balsojumā nobloķēja Saskaņas deputāti, kuri aicināja šādu jautājumus izšķirt Saeimas sēdē un kritizēja sasteigtību, kādā tas tiek skatīts. Lēmuma pieņemšanai nepieciešama deviņu deputātu dalība tajā. Koalīcijai komisijā ir desmit deputātu, taču sēdē nepiedalījās Guntis Belēvičs, Edgars Putra (abi ZZS) un Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība).