Piens ir ierobežotas pieejamības resurss. Latvijā tas ir bijis salīdzinoši stabils resurss visus pēdējos gadus, protams, tas ir saistīts ar kvotām. Taču tas ir saistīts ar to, ka mūsu tirgus kapacitāte ir tāda, kāda tā ir. Lielāko daļu piena mēs patērējam uz vietas. Piens ir grūti pārvadājams, tāpēc tā imports ir ļoti ierobežots, - piens kļūst par balto zeltu. Ja runājam par graudu vai kartupeļu tirgu, tie ir daudz mobilāki produkti, to importa un eksporta iespējas ir lielākas. Mani priecē, ka mūsu piena patēriņa ieradumi ļoti atšķiras no Eiropas patēriņa. Kāpēc? Piens, kuru mēs turpinām dzert šeit, Latvijā, Eiropas izpratnē principā ir bioloģiskais produkts - triju četru dienu termiņa piens. Eiropā dzer pusgada gada termiņa pienu. Tādas kvalitātes produkti - piens, krējums, sviests - par šādu cenu Eiropā principā nav nopērkami. Piens ir pirmās nepieciešamības prece. No piena pieejamības ir atkarīga sabiedrības veselība. Tādēļ Konkurences padomei ir pastāvīgi jāseko līdzi, lai Latvijas piena tirgū neveidojas nesabalansēta situācija. Piena cena būs optimāla tikai tad, ja būs tirgus spēku līdzsvars.
Minējāt lielisko faktu, ka mēs Latvijā faktiski patērējam bioloģisko pienu. Vai tirgus situācija nākotnē var mainīties tā, ka Latvijas iedzīvotāji cenas dēļ būs spiesti patērēt tādu pašu «mirušu pienu», kādu šodien patērē Eiropā?
Latvijas lielveikali, kas ir mūsu priekšpostenis saskarē ar pienu, tāpat kā ar jebkuru citu produktu, uzskata, ka Latvijas patērētājs ir ļoti lojāls. Ir jāpaiet ļoti ilgam laikam un jānotiek dārgam procesam, lai mūsu cilvēkus pārliecinātu par pretējo. Protams, cena ir svarīga, bet ne tik svarīga, lai Latvijas cilvēki izvēlētos citu pienu. Tam, kurš gribētu atvest uz Latviju citu pienu, būtu jāinvestē ļoti daudz mārketingā, lai pārliecinātu mūsu patērētāju mainīt izvēli. Man nav pārliecības, ka kāds būs ieinteresēts uz mūsu mazo tirgu piegādāt citu pienu. Kamēr mēs spēsim to vilkt, mēs dzersim Latvijas pienu.
Vai ir iespējams, ka piens Latvijā pārskatāmā nākotnē paliek būtiski dārgāks?
Ja ņem 2005. gadu par 100%, tad piena cenas pieaugums kopš 2005. gada līdz šodienai ir 50%. Tā ir oficiālā statistika. Protams, ir piens «piens» un ir piens piens. Piens nav mobils. Bet piena izstrādājumi ir mobili. Tiklīdz pasaules tirgū pieaug pieprasījums pēc sviesta, siera, piena pulvera, rodas deficīts un piena cena pieaug.
Vai arī pasaules ekonomiskās krīzes laikā turpina pieaugt piena patēriņš?
Ne jau visur pasaulē samazinās patēriņš. Ja skatāmies uz pasaules tirgiem, svarīgas izmaiņas notiek Āzijā. Āzija kādreiz maz lietoja pienu, tagad tā patēriņš strauji aug. Krievijas tirgus iet uz augšu. Ir daudz nepiesātinātu tirgu, kuros ir vajadzīgs piens.
Vai Konkurences padomei ir bažas, ka piena cena varētu palielināties nevis tirgus situācijas, bet kādu aizliegtu vienošanos dēļ?
Lielākais karteļu risks ir homogēniem produktiem - tādiem produktiem, kuri faktiski ir vienādi. Benzīns, piens, mazuts, olas - viss, kas ir bez daudzveidības. Šajās jomās vēlme un kārdinājums vienoties par cenu ir milzīgs. Sabiedriskajā ēdināšanā ir citādi - visiem vienoties par vienu «Kijevas kotletes» cenu ir grūti. Tādēļ piena tirgus uzraudzība mums ir ikgadējs pasākums - mēs vienmēr turam roku uz pulsa.
Kādēļ Konkurences padome ir ierosinājusi pārbaudes lietu pret LPKS Trikāta un PKS Dzēse?
Padome, kuras priekšsēdētāja es esmu, neveic izmeklēšanas funkciju. Izmeklēšanas funkciju veic izpilddirekcija, ir izpilddirektors. Mēs zinām par šo pasākumu tik daudz, cik mūs informē izpilddirekcija. Katru gadu saskaņā ar plānu tiek veikta ikgadējā tirgus uzraudzība - vismaz desmit visdažādākajos tirgos. Tiek pārbaudīts nevis konkrēts uzņēmums, bet visa nozare. Izpilddirekcijas darbinieki bija devušies uz vairākiem kooperatīviem, nevis tikai šiem diviem, lai veiktu dokumentu apskati. To veicot, izpilddirekcijas uzdūrās dīvainai sarakstei starp PKS Dzēse un LPPKS Trikāta, kura cilvēkiem ar trenētu aci radīja aizdomas, vai tā atbilst likumdošanai, vai arī savstarpēji konkurējoši uzņēmumi ārpus rūpnīcas projekta varētu būt saskaņojuši cenas savai produkcijai. Tāpēc notiek pārbaude.
Kā jaunā Latvijas piena rūpnīca ietekmēs konkurences situāciju Latvijā?
Šobrīd Latvijas tirgū ir 38 piena pārstrādes uzņēmumi, būs 39. Tātad konkurence pieaugs, jautājums - vai tā būs efektīvā konkurence. Pēc mūsu aprēķiniem, aptuveni 200 tūkstoši tonnu Latvijas tirgū «paliek pāri», proti, svaigpiena veidā tiek aizvestas uz Lietuvu. Būtu labi, ja šī piena upe atgrieztos atpakaļ uz Latviju mūsu piena rūpnīcā, no kuras ārā nāks sviests, siers un citas preces, kas veicinās eksportu. Saprotu, ka jaunā piena rūpnīca strādās uz eksportu, jo vietējais tirgus pašlaik ir ļoti piesātināts un iegūt vietu kādā no lielveikaliem būtu ļoti grūti. Ja kāds tur vietu iegūst, tad kādam citam no turienes ir jāaiziet. Ja jaunā piena rūpnīca strādās uz eksportu, tā būs viena situācija, ja mēģinās ieiet vietējā tirgū - tā būs pavisam cita situācija.