Turklāt tie pastrādāti pilsētā, kas vairs neatrodas pašas Ungārijas teritorijā, tādēļ prokuratūra ir skeptiska, vai izdosies notiesāt visvairāk meklēto no dzīviem palikušajiem holokausta noziedzniekiem.
Notiesāts ar nāvi
Simona Vīzentāla centrs pieprasa Ungārijai, lai tā notiesā noziedznieku, pret kuru izmeklēšana uzsākta septembrī. «Viņš bija geto komandieris,» raidsabiedrībai CNN stāstīja E. Zurofs. L. Čižiku-Čatāri uzskata par atbildīgu 15,7 tūkstošu ebreju deportācijā uz Aušvicas koncentrācijas nometni Otrā pasaules kara laikā, turklāt, pēc liecinieku teiktā, viņš vainojams 300 ebreju izsūtīšanā nāvē uz Ukrainu. «Mēs esam atraduši aculieciniekus trīs dažādos kontinentos,» uzsvēra centra vadītājs.
Vīrietis noziegumus pastrādājis Košicē, kas tolaik ietilpa Ungārijas teritorijā, bet mūsdienās ir Slovākijas sastāvdaļa. Pēc Simona Vīzentāla centra liecībām, geto komandieris izcēlies ar sevišķu nežēlību un sadismu. Viņam baudu sagādājusi ieslodzīto sieviešu iekaustīšana ar pletni, tāpat viņš licis ieslodzītajiem ar rokām rakt bedres sasalušā zemē un mēdzis iekaustīt ar suņa pavadu, kā arī pavēlējis nekavējoties nošaut ikvienu, kurš mēģinājis bēgt no nometnes.
«Jaunie pierādījumi apstiprina jau esošās apsūdzības pret Čatāri un spēcina mūsu prasību saukt viņu pie atbildības par šiem noziegumiem,» norādīja E. Zurofs. «Pagājušais laiks nekādā veidā nemazina viņa vainu, un lielais vecums nedrīkstētu būt par iemeslu, lai aizsargātu holokausta vaininieku.»
L. Čižiks-Čatāri jau 1948. gadā toreizējā Čehoslovākijas teritorijā aizmuguriski notiesāts ar nāvi. Taču viņš bija emigrējis uz Kanādu. Melojot par savu etnisko izcelsmi, viņš uzsāka jaunu dzīvi, nodarbojās ar mākslas priekšmetu tirdzniecību. Vīrieša patiesā identitāte nāca gaismā 1997. gadā, un Kanāda viņam atņēma pilsonību un gatavojās izraidīt, bet L. Čižiks-Čatāri pats laikus aizbēga uz Eiropu. Pēdējos 15 gadus L. Čižika-Čatāri atrašanās vieta bija nezināma.
Kaunina Ungāriju
Tabloīda The Sun pārstāvjiem izdevās atrast vīrieti, kurš mitinās Budapeštas nomalē. Reportieri uzrunāja L. Čižiku-Čatāri par pagātnes nodarījumiem, taču vīrietis skaidrā angļu valodā, aizvērdams durvis žurnālistu priekšā, atcirta: «Nē, es to nedarīju, ejiet no šejienes prom!»
Ziņas par holokausta noziedznieka atrašanu pulcēja aktīvistus, kas protestā pie sirmgalvja mājas pieprasīja saukt vīrieti pie atbildības. Taču kopš pagājušās nedēļas nogales vīrietis vairs nav manīts, un izskanējuši minējumi, ka viņš varētu būt pametis savu dzīvesvietu.
«Vairāki tūkstoši ebreju ģimeņu šī cilvēka dēļ piedzīvojušas dziļas skumjas un daudz cietušas. Tas būtu īsts kauns visai ungāru valstij, ja Čatāri izbēgs no taisnas tiesas,» uzsvēra Ungārijas Ebreju kopienas vadītājs Pēters Feldmeijers. To uzsvēra arī nacistu mednieks E. Zurofs. «Ungārija šobrīd tiek kritizēta par ļoti daudzām lietām - cilvēktiesībām, demokrātiju, antisemītismu,» E. Zurofu, kurš valstij pārmetis kūtrumu noziegumu izmeklēšanā, citēja Deutsche Welle. «Ungārijas interesēs būtu notiesāt Čatāri.»
Taču Ungārija ir skeptiska, vai izdosies pierādīt L. Čižika-Čatāri vainu. «Tas notika pirms 68 gadiem teritorijā, kas tagad juridiski pieder citai valstij,» uzsvēra prokuratūra, norādot, ka tas rada daudzus sarežģījumus. «Izmeklēšanas gaitā jāizskata notikums, kas ir tāls gan laika, gan telpas ziņā,» piebilda prokuratūra, norādot, ka problemātiska būtu arī izdzīvojušo liecinieku sameklēšana, no kuriem liela daļa varētu dzīvot ārzemēs.