Piespiedu partijas

Pašvaldībām jādod brīvlaišana, dzimtbūšana politiskajā sistēmā jābeidz, mēs bijām duraki - paškritisks nu ir Tautas partijas vecbiedrs Gundars Bērziņš. Reģionālo partiju veidošana ir piespiedu solis, tāpat kā piespiedu solis savulaik bija pašvaldību cilvēku stāšanās partijās, ko noteica paša Gundara Bērziņa dibinātās Tautas partijas rosinātais polittehnoloģiskais noteikums, ka pašvaldībās ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem kandidātus vēlēšanās var pieteikt partijas vai to apvienības. 2001. gadā Tautas partija bija varas partija, un šāda likuma norma tai bija izdevīga, jo pragmatiskie pašvaldību veči bieži vien prioritēja tieši šo sarakstu - tuvāk varai. Jaunais laiks daudziem pašvaldībās tolaik šķita pārāk radikāls un revolucionārs. Tā vēl nebija varas partija Vienotība, ar kuru var sarunāt un vienoties. Tagad Tautas partijas vairs nav. Tāpat kā nav LPP/LC, kurai arī bija savs pastiprs pašvaldību bastions. Toties kā sēnes pēc lietus aug reģionālās partijas, kurās stājas bijušo lielo partiju biedri, kuri nevar atrast savu identitāti šodienas centrālajās partijās. Viņi atklāti atzīst, ka labprāt nestātos nekur, bet kandidētu pašvaldību vēlēšanās kā bezpartijiski cilvēki. Te nu Gundaram Bērziņam taisnība - likumam ir jāatbilst principiem, nevis viendienas izdevībai. Tomēr ir ļoti iespējams, ka kāds reģionālo partiju veidojums pieteiks sevi arī Saeimas vēlēšanās, ja pašvaldību vēlēšanās veiksies labi.