Taču pīlādzis ir arī ļoti vērtīgs dabas ārstniecības augs, kas var stiprināt veselību ziemā, palīdzot ne tikai pret klepu un saaukstēšanos, bet arī iedarbojoties kā labs organisma attīrītājs. «Es vienmēr prasu, kas pirmais bija Latvijā - pīlādzis vai smiltsērkšķis? Visi slavē smiltsērkšķi, bet izpētiet pīlādža sastāvu - tas ir vēl bagātīgāks ar vērīgām vielām, tikai tam neviens nav uztaisījis labu mārketingu. Pīlādžos ir ļoti daudz pektīnvielu, kas attīra organismu no sārņiem, smagajiem metāliem. Tas ļoti labi samazina asinsspiedienu, labi dziedē, tajā ir ļoti daudz A un C vitamīna - pīlādžogas noteikti vajag izmantot,» uzskata Zeltīte Kaviere. Viņa pīlādžus izmanto sulās, zaptēs. «No pīlādžiem iznāk lieliska marmelāde! Un tikai tad, kad paliek pāri - ar pīlādžiem ir pilnas burciņas un arī saldētavā vairs nav vietas - tos ir vērts kaltēt tējai. Kaltēt ogas drīkst arī uz palodzēm siltumā, saulītē, pašās procesa beigās piedodot lielāku karstumu,» iesaka Zeltīte Kaviere.
Vai tiesa, ka vislabāk pīlādžogas ievākt rudenī pēc salnām, lai mazāk spīvā rūgtuma? Zeltīte Kaviere stāsta - ar pīlādžogām ir līdzīgi kā ar kartupeli, kas ticis pakļauts aukstumam: «Aukstuma ietekmē ciete un miecvielas pārvēršas par cukuru, taču vienīgais, kā dēļ negaidīt septembra beigas ar salnām, ir putni. Tie pirmie notiesās vērtīgās ogas. Lai mazinātu rūgtumu, novāktās ogas var uz brīdi ielikt ledusskapī vai izmērcēt aukstā ūdenī, paturot uz nakti. Tiesa, mērcējot ogas zaudēs daudz labu vielu.»
Zeltīte Kaviere parasti pīlādžus vāc septembrī. Lai gan dažviet ogas iekrāsojās sarkanas jau jūlija beigās, ir jāgaida vismaz divas nedēļas, lai tās labi nogatavojas. «Šīs vasaras karstums ogas un augļus teju izcepa, pirms tie paguva kārtīgi nogatavoties. Taču nevāciet ogas pusgatavas. Vērojiet putnus - gājputni pīlādžogas parasti nolasa pirmie. Tiklīdz putni sāks lidot prom, ir īstais laiks ievākt pīlādžus,» saka Zeltīte Kaviere.