Advokātu biroja Sorainen juriste Eva Berlaus vispirms uzsver, ka ir pamats darba līgumu aizstāšanai ar pilnvarojuma līgumu, jo pēdējais nedod tiesības atlaišanu no darba pārsūdzēt tiesā. Tas ir attaisnojami, jo valdes loceklis ir amatpersona, kuras darba attiecības balstītas uz darba devēja uzticību. Tās zaudēšana ir pietiekams pamats atbrīvošanai no darba. Taču, kā norāda E. Berlaus, likums regulē tikai valdes locekļa pilnvaru termiņu (pieci gadi), mēneša atlīdzību, iespēju saņemt apdrošināšanas un atsaukšanas pabalstu, kā arī prēmiju. Savukārt ārpus likuma palikušas tādas lietas kā tiesības uz atvaļinājumu un atrašanos attaisnotā prombūtnē (slimošanu), darba laika regulējumu un ar darbu saistīto izdevumu apmaksu. E. Berlaus uzsver, ka tas var radīt situācijas, ka dažādos uzņēmumos ar valdes locekļiem tiek slēgti krasi atšķirīgi pilnvarojuma līgumi. Vienā gadījumā kapitāldaļu turētājs līgumā var visas minētās lietas ietvert, citā ne, un tas var radīt nevienlīdzīgus nosacījumus. Var būt arī situācijas, ka valdes loceklis, lai minētās problēmas tiktu atrisinātas, tiek pieņemts darbā vēl kādā citā amatā un paralēli pilnvarojuma līgumam ir darba līgums, kurā paredzētas visas Darba likumā ietvertās sociālās garantijas. E. Berlaus arī uzskata, ka šāds nepilnīgs regulējums var atturēt profesionāļus no kandidēšanas uz valdes locekļu amatiem.
To, ka pašreizējā kārtība, kādā slēdzami pilnvarojuma līgumi, praksē var radīt riskus, atzīst arī Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītājs Edmunds Stankevičs. «Vissarežģītākā situācija būs kapitālsabiedrībās ar vienu valdes locekli, jo likums nenosaka aizvietošanas mehānismu, piemēram, slimības vai atvaļinājumā gadījumā,» norāda E. Stankevičs. Viņš arī uzsver, ka visas likumā neregulētās lietas - atvaļinājums, slimošana, tāpat tiesības mazu bērnu vecākiem uz brīvdienu 1. septembrī - būtu jāiekļauj pilnvarojuma līgumā, kas varētu būt «biezs un komplicēts dokuments». Amatpersona gan arī atzīst - pastāv risks, ka dažādās kapitālsabiedrībās šie pilnvarojuma līgumi varētu būt visai atšķirīgi. Tomēr viņš bilst, ka pilnvarojuma līgumu slēdz divas puses un katrai no tām ir tiesības uz ieteikumiem, kas līgumā jāiekļauj.
Likuma izstrādātājas Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore gan uzsver, ka nekādu problēmu regulējumā nav. «Valdes loceklis amatā ir 24 stundas diennaktī un nav aizvietojams. Tiesa, viņš var izrakstīt pilnvaru kādam darbiniekam, kurš viņa faktiskās prombūtnes laikā veic viņa pienākumus. Tomēr jānorāda, ka par pilnvarotās personas darbībām pilnā mērā atbildību uzņemas valdes loceklis. Tas nozīmē, ja valdes loceklis ir slimnīcā un viņa vietā uz pilnvaras pamata darbojas kāds cits, - tas neatbrīvo valdes locekli no atbildības par pilnvarotās personas darbībām,» stāsta K. Lore. Taujāts, vai tas nozīmē, ka valdes loceklis var būt pat pusgadu faktiskā prombūtnē un uz viņa pilnvaras pamata pienākumus pilda cits cilvēks, K. Lore atbild apstiprinoši. Viņš gan arī uzsver, ka šai prombūtnei jābūt pamatotai, citādi valdes loceklis riskē zaudēt darba devēja uzticību, tas nozīmē atbrīvošanu no amata bez pārsūdzības tiesībām. K. Lore arī min piemēru - ja valdes loceklis iekļūst nelaimes gadījumā un ir ilgstošā prombūtnē, un nav paspējis pilnvarot kādu citu pildīt viņa pienākumus, viņš no amata tiek atcelts, jo nav aizvietojams bez pilnvarojuma.
Tieši tāpēc valdes locekļiem tiek noteikts relatīvi augsts atalgojums, jo viņu atbildība ir nepārtraukta visu pilnvarojuma laiku, neraugoties uz to, vai pienākumus pilda viņi paši vai viņu pilnvarotās personas, norāda K. Lore un uzsver, ka valdes loceklis arī atalgojumu saņem katru mēnesi neatkarīgi no tā, vai viņš ir prombūtnē un viņa pienākumus pilda pilnvarota persona vai arī ne.