Kā veicas ar audzēšanu? Dilles parasti izstīdzē, savukārt baziliks, kas man negaršo, aug griezdamies. Pārējie mājinieki to šņakā iekšā, ka prieks skatīties. Audzēju arī lociņus. Kādreiz sīpolus mēdzu iebāzt ūdens glāzē, un jau pēc dažām dienām acis priecēja zaļi asniņi. Nu jau kādu laiku sīpolus ūdenī vairs nespīdzinu, bet atrodu tiem pienācīgu vietu garšvielu kastītē. Ja vien būtu garantija, ka izaugs, kastē uz palodzes sasētu arī redīsus. Vilinošs šķiet šķirnes nosaukums 'Franču brokastis'.
Balkona puķu sēklas pati nesēju, bet stādus nopērku tirgū. Tam ir viens iemesls - gribu, lai jau vasaras sākumā balkons būtu pilnos ziedos. Neesmu tipisko balkona puķu - petūniju un lobēliju - fane, jo tās, lai arī skaistas, tomēr ir pārāk neizturīgas pret sauli, lietu un vēju. Toties uz samtenēm var paļauties vienmēr - smird neganti, bet ir košas un izturīgas. Arī leduspuķītes un ģerānijas uz balkona izskatās labi.
Pērn pavasarī gribēju uz palodzes uzziedināt sniegpulkstenītes. Spītējot omes iebildumiem, ka pavasarī stādīti sīpoliņi ziedus nenesīs, tomēr devos uz veikalu un tos nopirku. Ja reiz veikalā pārdod sīpolus, kā var būt, ka tie pavasarī neizplauks? Iestādīju podiņā, regulāri laistīju, loloju, bet puķes ne tikai neizplauka - pat neuzdīga. Pēc pāris mēnešiem, zaudējusi cerības ieraudzīt kaut mazāko dzīvības pazīmi, puķu podiņā iespraudu bildi, kurā bija redzamas saplaukušas sniegpulkstenītes. Pieliku klāt arī zīmīti - šeit bija jābūt īstiem ziediem.
Nopietnākai sēšanai ik martu pievēršas ome. Viņas dzīvoklī pavasarī tiek uzstādītas speciālas stalažas gurķu un tomātu stādiem. Pēc mazbērnu pieprasījuma viņa audzē tikai «pumpainus» gurķus un milzīgas šķirnes tomātus, kas svarā sasniedz pat kilogramu. Arī paprika - speciāli priekš manis - tiek izlolota un izaudzēta pašrocīgi. Ik martu ar omi dodamies uz dārzu, lai siltumnīcā sētu redīsus. Šogad, šķiet, sēšana aizkavēsies, jo kurš gan ieilgušajā ledus laikmetā var iecirst zemē kapli?