Melnis pieradis pie šādas attieksmes. Murrājot viņš ļaujas glāstiem, tad slinki izstaipās un cēlā gaitā aizsoļo uz savu nākamo objektu - tuvējo kafejnīcu. Melnis ir viens no parastajiem Latvijas kaķiem, kuriem laimējies pierakstīties Rīgas zoodārzā un baudīt drošu un stabilu dzīvi.
Nelegālie imigranti
Cik Felis silvestris catus mīt Rīgas zoodārzā, neviens darbinieks precīzi nepateiks. Skaidri zināms, ka pa kaķim, diviem vai trim ir katrā no nodaļām. Vārdi kaķiem parasti netiek doti, viņus pazīst pēc teritoriālās piederības - ir Kamieļmājas, Nīlzirgu, Žirafu, Pelikānu, Fazānu, Akvārijmājas kaķi. Katrs mincis zoodārzā nokļuvis savā ceļā, katram ir īpašs dzīvesstāsts - kādam darbiniekam laukos apbērnojusies kaķene, mazie ir dikti smuki - atnes uz darbu, kāda kaķene pārliecināta, ka atradusi saviem pēcnācējiem labāko vietu pasaulē, kāds novārdzis mincis atrasts uz ielas, cits groziņā pamests pie zoodārza vārtiem. Kaķi kristīgi tiek sadalīti pa nodaļām un uzreiz apgūst zoodārza iemītnieku nerakstītos likumus. Viņi neiet ārpus savas teritorijas, ap savu māju vien grozās, pret apmeklētājiem ir mīlīgi un ļoti ātri apjēdz, ka ne visi dārza dzīvnieki viņus glaudīs pa spalvai - kādam kārs zobs uz kaķiem, citam smags spēriens, citam ķepa tāda - ja uzliks virsū, slapjš apakšā vien paliks. Tātad jāzina, ar ko draudzēties, kuram iet pa gabalu garām. Zoodārza administrācijas prasības pret šiem sākotnēji nelegālajiem imigrantiem ir stingras - visi kaķi ir sterilizēti vai kastrēti, izgājuši stingru veselības pārbaudi, saņēmuši nepieciešamās vakcīnas un atrodas veterinārajā uzraudzībā, tiek kopti un baroti. Jāteic, kaķi godam atstrādā savu eksistenci - pelēm zoodārzā nav vietas, protams, izņemot tās, kuras tiek audzētas vivārijā.
Strādā par peļu slazdu
Siāmieti Neli uz zoodārzu atveda Nagaiņu nodaļas vadītāja, pēc izglītības veterinārārste, Anna Mackeviča: «Pie veterinārās klīnikas, kur strādā mana draudzene, bija pamesta grūsna siāmas kaķene. Piedzima seši kaķēni, tos atdeva cilvēkiem, bet mamma palika. Kur viņu likt? Man Žirafu mājā peles pa galdu dancoja, nolēmu, ka jānes uz darbu. Darbinieki viņu nosauca par Neli, bet es piekodināju, ka kaķenei būs jāstrādā par peļu slazdu. Nele to lika aiz auss. Peles no šejienes pazuda uz visiem laikiem, bet žirafes kaķeni respektē.» Anna teic, ka ar kaķiem ir tāpat kā ar zoodārza darbiniekiem - vieni atnāk un drīz aiziet projām, citi paliek uz ilgiem gadiem. Nele Žirafmājā iekārtojusies uz palikšanu un savu teritoriju aizstāv zvērīgi. Reiz te brūtēties bija ieradies švītīgais Rūdis no Kamieļmājas. Nele neielaidās flirtā, viņa uzdzina ciemiņu kokā un visu dienu apakšā gaidīja, kad Rūdis kritīs lejā. Tikai vakarā, kad dežurants kaķeni savāca, Rūdis atgriezās uz zemes un aizrikšoja uz savām mājām. Kopš tās dienas viņš vairs pat neskatās uz Žirafmājas pusi. Ar niknumu Nele padzina arī elektriķa Ļeva pavadoni laiku Čaru, par kuru rakstījām pagājušajā gadā. Tagad, nākot uz Žirafmāju, Ļevs vienmēr iepriekš noskaidro, kur atrodas dusmīgais suņu kaķis.
Tusiņš ar piraijām
Akvārijmājas uzraudze Sandra Heiberga iepazīstina ar gadu veco Pūku. Trīskrāsainā Pūka atvesta no laukiem. Viņa ir dievīgi skaista un rotaļīga, jau iesaukta par ūdenskaķi. Laukā Pūka vēl netiek laista, bet kas šai nekait dzīvoties starp zivīm? Aiz stikla - tas taču ir tikpat kā rokā! Akvārijmājas veco kaķi, kurš tagad makšķerē citos medību laukos, zivis neinteresēja. Lauku meitene Pūka jau pirmajā dienā sāka grābstīties gar stikliem, ķeksēja no akvārijiem laukā ūdens augus, reiz pat iekrita pie piraijām. Par laimi šamējās ir miermīlīgas - varbūt domāja, ka meteorīts atlidojis no debesīm. Pūka aug un jau sāk saprast, ka tusiņš ar piraijām nav labākais izklaides veids skaistai kaķu meitenei.
Tādi ir visi zoodārza catus. Piemēram Pāvu mājas Ansis ir zoodārza iemītnieks ar stāžu. Viņam ir desmit gadu, mutē palikuši tikai daži zobiņi, bet zvirbuļus Ansis joprojām noķer bez problēmām. Toties pāvus un fazānus Ansis neuzskata par putniem, tie ir neaizkarami kā Indijas svētās govis, par tiem jātur rūpe. Pelikānmājā pirms diviem gadiem no nekurienes atnāca divi mazi eņģelīši Pumba un Timons. Viņus var sastapt jebkurā brīdī - kaķi ēd, guļ vai dzīvojas baltajiem pelikāniem pa vidu. Pusdienās Pumba un Timons ierodas ļoti precīzi, it kā iekšējā balss sauktu - steidzieties, tūliņ tiks pasniegtas svaigas reņģes! Pelikāni abus kaķus uzskata par ģimenes locekļiem un uz viņu klātbūtni nereaģē.
Nepajautāju zoodārza kaķiem - vai, pēc viņu domām, ir paradīze zemes virsū? Viņi noteikti atbildētu - mēs jau tajā dzīvojam.