vidusskolā un Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā. Paralēli uzņēmums arī īsteno programmu Samsung Skola nākotnei, kurā skolotāji bez maksas var apgūt prasmes darboties ar tiešsaistes rīkiem, veidot video, blogus, infografikas un citus mācībās izmantojamus digitālus materiālus.
Stundas, kas notiek planšetdatoru klasē, kļuvušas interesantākas, vērtē NDV 10. klases skolēni Artūrs, Toms un Adriāns. «Ir nedaudz lielāka griba mācīties, nav tā, ka sēdi stundā pusmiegā. Pārsvarā šajā klasē mācāmies fiziku, un ar planšetu palīdzību var ātrāk saprast likumsakarības, jo ir plašāki uzskates materiāli. Ja nesaprotam, ko skolotājs skaidro, var paralēli ieiet Google un paskatīties, kā tas tiek skaidrots tur. Ir gan brīži, kad kāds aizsēžas internetā, bet to skolotājs kontrolē un internetu viņam tad atslēdz,» stāsta Adriāns. Arī Toms priecājas, ka planšete padarījusi pieejamākus dažādus palīgrīkus, piemēram, kalkulatoru. «Stundas arī vairs nav tik vienmuļas, kad acis tikai grāmatā. Tagad skolotājs var uztaisīt kādu materiālu, uzlikt to uz lielā ekrāna vai skolēnu planšetēs, mums nav jāstaipa līdzi grāmatas,» viņš saka. Savukārt Artūrs norāda, ka, par spīti tam, ka stundas kļuvušas interesantākas, daudzi skolēni kļuvuši slinkāki - neko vairs nepieraksta kladē, bet gan planšetē, kur pēc tam informāciju ilgi meklē. Pēc Artūra domām, rakstīšana ar planšeti arī tehnoloģiski jāuzlabo, jo patlaban to darīt nav īpaši ērti. Ērti toties ir zīmēt grafikus, risināt skolotāju sagatavotos uzdevumus, lai gan skolēnu slinkuma dēļ dažiem pedagogiem maijā esot pazudusi motivācija šādus uzdevumus gatavot. Visi trīs puiši gribētu planšetes arī ņemt uz mājām un izmantot pilnīgi visās stundās, varbūt - izņemot vizuālo mākslu, kur zīmēt ar roku tomēr ir parocīgāk.
NDV direktors Pēteris Ševčenko stāsta, ka 10. klase planšetdatoru projektā bijusi pilotklase, bet tagad atsevišķas stundas ar planšetēm regulāri notiek teju visiem skolas skolēniem un visos priekšmetos. Skolotāji planšetu klasi izmanto arī tad, ja ar datoru jānodrošina visa klase - parastajā datorklasē 20-30 skolēniem datoru nepietiek. Direktors teic, ka ieguvumi no mācībām ar planšetēm ir skolēnu aktīva līdzdarbošanās un ieinteresētība, skolotājam ir vieglāk variēt stundā darāmo un kontrolēt, ko skolēns savā planšetē dara stundas vai kontroldarba laikā. Vai līdz ar šādu pieeju iegūst arī mācību kvalitāte, to rādīšot laiks. «Bet kopumā ir daudz vielas pārdomām, kā vispār citādi organizēt mācību darbu. Vairāk gribas iedot skolēniem patstāvību un atbildību, bet jauniešiem trūkst motivācijas darīt to, kas viņus attīsta. Planšetes šajā motivācijas rašanā var palīdzēt vairāk par mācību grāmatām, taču kopumā tā vai nu ir, vai nav. Būtiska ir arī skolotāju motivācija. Tehnoloģijas nav panaceja, tas ir tikai rīks, ko jāprot prasmīgi lietot, bet pedagogiem nemāca, kā mācīt, izmantojot šos rīkus,» teic P. Ševčenko. Viņš norāda, ka trūkst gatavu mācību materiālu, ar ko uz planšetēm strādāt, līdz ar to skolotājiem tie jāveido pašiem, bet tas daudzus atbaida. Tāpat stunda ar planšetēm no skolotāja prasa vizuālāku tēmas izklāstu, prasmes meklēt un atlasīt informāciju tīmeklī, dialogā ar skolēniem jārunā arī par «copy-paste» problēmu, drošību internetā u. c. Tas gan skolu neattur no apņemšanās rudenī spert soli tālāk - sākt izmantot interneta mākoņa resursus, lai uzlabotu skolēnu grupu darbu un informācijas apmaiņu starp skolotāju un skolēniem gan klasē, gan arī ārpus tās.
Vērtējot to, kā skolās iedzīvojas planšetdatoru klases, Samsung Electronics Baltics pārstāvji norāda, ka IKT izmantošana audzējusi gan skolotāju digitālās prasmes, gan viņu pārliecību par savu varēšanu, viņiem ir izdevies dažādot mācību metodes, un skolēni šādi labāk izprot apgūstamo vielu. Uzņēmumā stāsta, ka pozitīvs pārsteigums bijusi skolotāju un skolēnu sadarbība digitālās klases stundās, kur skolēni izrādījušies izpalīdzīgi padomdevēji. Tiesa, par spīti tam, ka skolēni, iespējams, labāk pārzina planšetes, aplikācijas un interneta vidi, skolotāji vairāk redz iespējas tehnoloģijas pielietot. Lielākais izaicinājums arī ir nevis skolotāju prasmju barjera, bet gan pieeja ļoti plašam informācijas klāstam un spēja tajā orientēties.