Novērtējot pozitīvo - politiskajā līmenī beidzot ir akceptētas Pasaules Bankas ekspertu rekomendācijas, un sākta daļēja to ieviešana. Šis fakts nav mazsvarīgs, zinot, cik grūti mums Latvijā reizēm ir pieņemt un sekot citās valstīs aprobētām patiesībām. Uz rezultatīvajiem rādītājiem orientēti finansēšanas mehānismi jau vairākus gadus ir plaši izplatīta tendence Eiropas augstākās izglītības telpā. Citas valstis ir izstrādājušas mehānismus un kritērijus, no kuriem varam mācīties un neizgudrot jaunu nacionālo velosipēdu.
Ieviešot uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētus finansēšanas mehānismus, būtiskākais jautājums ir - kādu mērķi valsts un sabiedrība vēlas sasniegt ar papildu finanšu stimuliem? Izglītības un zinātnes ministrija uz šo jautājumu atbildējusi savā ziņojumā, nosakot pirmos trīs kritērijus no vairākiem, kuru ieviešanu iesaka Pasaules Banka.
Pirmkārt, cilvēkresursu atjaunināšanu pētniecībā plānots panākt, atbalstot tās augstskolas, kuras bijušas aktīvākas jauno speciālistu piesaistē. Otrkārt, izvērtējot starptautiskajos pētniecības un attīstības projektos piesaistīto finansējumu, tiks stimulēta augstskolu integrācija globālajā pētniecības telpā. Treškārt, iesaiste industrijā aktuālu problēmu risināšanā tiks veicināta, piešķirot papildu finansējumu par pētījumiem un līgumdarbiem, kas augstskolās īstenoti pēc nozares pasūtījuma.
Vai pastāv apstākļi, kas var traucēt jaunā modeļa ieviešanu? Diemžēl jā, pastāv gan. Piemēram, dažādu subjektīvu papildu koeficientu ierosināšana, kas nav pamatota ar aprēķiniem, bet pielāgota kādai no augstskolām vai augstskolu grupai. Ieviešanu var sarežģīt, ka ziņojumā - plānošanas dokumentā - nav aprakstītas visas jaunā modeļa ieviešanas detaļas. Piemēram, izvērtējot kalendārajā gadā īstenotos projektus - vai tiks ņemts vērā arī finansējums, kas avansā saņemts iepriekšējā gada decembrī, un gala maksājums, kas saņemts nākamā gada janvārī? Izglītības un zinātnes ministrijai uz neskaidrajiem jautājumiem būs jārod atbildes, kas kalpo jaunā modeļa ieviešanas mērķiem un neveicina birokrātiju.
Par spīti atsevišķiem jaunā modeļa trūkumiem, novēlu Izglītības un zinātnes ministrijai ar drošu roku to iedzīvināt gan šajā, gan nākamajās ieviešanas fāzēs - papildinot arī ar citiem rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī finansējumu attīstībai un inovācijām augstskolās.
Valdības akceptētais Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums ir signāls, ka beidzot esam nobrieduši no «vēsturiskajās tradīcijās balstītā finansējuma modeļa» pāriet uz atbalstu studiju un pētniecības kvalitātei.
*Rīgas Stradiņa universitātes rektors