Izvērtēja konkurenci
Nauris nav ierastais studētgribētājs. Vidusskolu viņš beidzis jau pirms vairākiem gadiem, taču pēc tam izvēlējies mācīties Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā - tas ātrāk paverot darba iespējas. Nauris nav kļūdījies - septembrī sācis mācības, un jau februārī Naurim bijis darbs farmācijas uzņēmumā Grindeks, kurā viņa darba pienākumos ietilpst zāļu gatavošana. Turklāt arī tagad, mācoties augstskolā pilna laika klātienē, puisis nav iecerējis darba gaitas pārtraukt - visu varot apvienot. Savukārt Naura izvēle par labu studijām ķīmijas nozarē ir pilnīgi saprotama, jo viņš mērķtiecīgi gājis šajā virzienā. Augstskola ir vien nākamais solis, lai kāptu pa karjeras kāpnēm. Savukārt uz jautājumu, kāpēc izvēlējies tik grūtu jomu, puisis nosmej, ka ķīmija nav grūta, bet gan interesanta. Turklāt puisis vērtējis iespējamo darba konkurenci - bez darba sēdēt pēc tam nav vēlējies. Viņš zina stāstīt, ka daudzi speciālisti šajā nozarē ir pensijas vai pirmspensijas vecuma, tāpēc darbs noteikti būšot. Turklāt skolas laikā liela daļa ķīmiju nav mācījušies, un arī tas samazina konkurenci. Ilūkstes novadā viņš attiecīgajā gadā eksāmenu ķīmijā kārtojis vienīgais.
Ar konkrētu mērķi iegūt izglītību jomā, kurā jau strādā, pieteikties studijām atnācis arī Valdis Laumanis. Viņš izglītību cer iegūt datortehnikā un automātikā, jo šobrīd darba gaitas saistītas ar kino mehāniku. Līdzīgi kā Nauris, arī Valdis vidusskolu beidzis pirms vairākiem gadiem un pēc tam devies studēt tūrismu un viesmīlību, taču sapratis, ka tas nav viņa lauciņš. Pa šo laiku motivācija mācīties pēc būtības nav zudusi - iepriekš tas darīts vecāku spiediena rezultātā, tagad to vēlas pats.
Savukārt Anda ir pabeigusi vidusskolu tikko. Viņa par labu studiju programmai Muitas un nodokļu administrēšana nosliekusies pēdējā brīdī, taču viņai nav bail, ka nākotnē varētu nebūt darba. Jā, izredzes dabaszinātņu jomā, iespējams, būtu labākas, bet skolā interese par šo jomu nav radīta. Diemžēl skolotāja pievērsusies tikai spējīgākajiem skolēniem.
Tas, ka Diena RTU satiek vairāk tādus topošos studentus, kuri savu karjeru redz eksaktajās zinībās, nav pārsteigums, jo tas atbilst arī universitātes profilam; kā rāda statistika, pirmās dienas noslēgumā visvairāk studentu pieteikumu ir inženierekonomikas, datorzinātnes un IT, kā arī transporta un mašīnzinību jomā.
Izvēle nemainās
Pērn Latvijas Universitātē (LU) populārākās studiju programmas bija datorzinātne, komunikācija, tiesības, vadība un ārstniecība, un šogad, spriežot tikai pēc elektroniskajiem pieteikumiem, mainījusies ir vien to popularitātes secība. Visvairāk pieteikumu ir tiesību zinātnēs, tam seko datorzinātne, ārstniecība, komunikācija un vadība. Taču LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis ir novērojis, ka aizvien vairāk studentu studiju programmu izvēlas, balstoties uz budžeta vietu skaitu. Respektīvi, tiek izvērtēts, kurās programmās ir vieglāk tikt budžetā. Tomēr tas nenozīmē, ka šī joma jaunajam studentam ir vissaistošākā. Līdz ar to veidojas arī lielāks studentu atbirums.
Dienas satikto studētgribētāju vidū gan ir maz tādu, kuri vadās pēc budžeta vietām. Daudzi jau ir sagatavojušies, ka studēs par saviem līdzekļiem. Iemesli ir gan lielā konkurence uz vienu vietu, gan fakts, ka attiecīgā studiju programma ir tikai par maksu. Tāpat daudzus neuztrauc prognozes, ka viņi varētu būt to absolventu starpā, kam būs grūtības atrast darbu, - ja vien gribot, darbu varot atrast.
Prognozes dažādas
Lai gan šogad atkal vidusskolas beidzēju ir par vairākiem procentiem mazāk, augstskolu prognozes par jauno studentu skaitu ir atšķirīgas. RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis uzskata, ka reflektantu skaits varētu būt pagājušā gada līmenī vai pat lielāks, jo aug skolēnu interese par eksaktajām zinātnēm, savukārt LU prognozē nelielu studētgribētāju skaita samazināšanos. Toties Rīgas Stradiņa universitāte cer noturēties pagājušā gada līmenī, un nemainīgi populārākā studiju programma tur ir medicīna.
Kā Dienai atzīmē J. Saulītis, iepriekšējo gadu pieredze liecinot, ka studentu skaita samazinājums ir pāris procentu robežās. Taču grūti prognozēt ir to cilvēku skaitu, kas izvēlas doties mācīties uz ārzemēm vai vienkārši pamet Latviju. Tāpat samazinājums arī nav vienmērīgs pa visām studiju programmām. Galvenokārt studentu skaits tomēr krities sociālajās zinātnēs un tieši attiecībā uz maksas vietām.
Krasu pārmaiņu nebūs
Lai savā ziņā ietekmētu topošo studentu izvēli, ik pa laikam izskan paziņojumi par speciālistu trūkumu dažādās nozarēs, kam ierasti seko jautājums: kāpēc strauji netiek mainīts budžeta vietu sadalījums, lai situāciju uzlabotu? Šogad 41% no visām valsts finansētajām budžeta vietām ir paredzētas dabaszinātņu, matemātikas un inženierzinātņu studijām. Palielinājums šajā gadījumā ir tikai par 1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vienlaikus sociālās zinātnes veido 12% no visām budžeta vietām, kas ir par 1% mazāk nekā pērn. Kā Dienai atzīmē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Laura Treimane, ministrija katru gadu soli pa solītim veido proporciju, kurā dabaszinātņu un inženierzinātņu budžeta studiju vietas sastāda vismaz pusi no valsts finansētajām studiju vietām. Tomēr - kāpēc šīs proporcijas netiek mainītas straujāk? Dienai vairāki speciālisti norāda, ka tas nebūtu efektīvi. L. Treimane atzīmē, ka, pirmkārt, jāskatās ir, cik vispār ir studētgribētāju un studējošo šajās jomās. Joprojām uzņemto studentu skaits dabas un inženierzinātnēs ir nepietiekams, bet ļoti liels pieprasījums ir tieši pēc sociālo zinātņu studiju programmām. Piemēram, IZM dati par pagājušo mācību gadu liecina, ka sociālajās zinātnēs kopumā no jauna uzņemti 10 139 jaunie studenti, savukārt dabas zinātnēs un inženierzinātnēs kopā - 7711 studētgribētāju. Otrkārt, jānodrošina, ka jau studējošajiem ir iespējas pabeigt studijas. Respektīvi, radikāls valsts finansēto studiju vietu skaita samazinājums var negatīvi ietekmēt attiecīgo studiju programmu attīstību. Trešais faktors ir nodarbinātība. Lai gan daudz tiek runāts par speciālistu trūkumu konkrētās jomās, šobrīd bezdarba problēma skar arī inženierzinātņu speciālistus, piebilst L. Treimane.
Līdzīgs viedoklis ir arī U. Sukovskim - krasi lēcieni izglītībā nemēdz notikt. «Ja atvērsim pēkšņi divas reizes vairāk vietu mūsu universitātē, nebūs tā, ka divas reizes vairāk jauniešu pēkšņi izvēlēsies šīs specialitātes,» skaidro RTU studiju prorektors. Nepieciešams laiks, lai rastos pieprasījums.