Uzklausot piecu plānošanas reģionu pārstāvjus, komisija šonedēļ nesadzirdēja nevienu argumentu par labu šo reģionālo plānošanas institūciju likvidācijai. Plānošanas reģionus ir dibinājušas pašvaldības, un lēmumu par to pastāvēšanu var pieņemt nevis valdība, bet tikai Saeima. Tajā pašā laikā izskanēja nopietnas bažas, ka atteikšanās no plānošanas reģioniem, nenodrošinot to darbības pēctecību, var radīt finansiālus zaudējumus un arī kaitējumu valsts prestižam, kā arī nozīmētu valsts varas centralizāciju.
Plānošanas reģioni īsteno reģionu attīstības plānošanu, nodrošina sabiedriskā transporta pārvadājumu koordināciju, ko pārņēma no bijušajām rajonu padomēm. Tiem ir arī liela loma Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvē. Atsakoties no iesāktajiem projektiem un šo saistību pildīšanas, nāktos atmaksāt ievērojamus līdzekļus. Kopējā summa varētu būt 55 miljoni latu. Ar Rīgas, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģioniem kā sadarbības partneriem jau rēķinās Eiropā, tie ir iesākuši vairākus pārrobežu projektus, piesaistot ievērojamus līdzekļus. Piemēram, Latgales plānošanas reģions, kas saņem no valsts 133 000 latu dotāciju, jau ir noslēdzis līgumus uz nākamo gadu par 1,2 miljoniem latu. Zemgales plānošanas reģionā ir iesākti projekti par 1,8 miljoniem latu. Tos ir iespējams īstenot tikai reģionu līmenī, jo novadiem nav tādu resursu un kapacitātes, lai tie vieni varētu realizēt lielus projektus.
Komisijas sēdē gandrīz visi tās dalībnieki pārstāvēja viedokli, ka plānošanas reģioni ir jāsaglabā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pirms vēlēšanām neviena partija nebija paziņojusi, ka ir plānots tos likvidēt. Zaļo un Zemnieku savienība, tāpat kā Latvijas Pašvaldību savienība, savās rezolūcijās uzsvērusi, ka plānošanas reģioni ir kā pārejas posms uz vēlētām reģionālajām pašvaldībām. «Es kā opozīcijas pārstāvis varētu novēlēt valdībai pieņemt šo lēmumu, bet to nedarīšu. Taču es gribētu redzēt cilvēku, kurš to ierosināja paredzēt deklarācijā,» komisijas sēdē sacīja Edgars Zalāns (PLL). Atbilde uz šo jautājumu sēdē neizskanēja, bet, iespējams, tā ir rodama Ventspils mēra Aivara Lemberga nesenajā preses konferencē.
LETA vēsta, ka A. Lembergs plānošanas reģionus ir raksturojis kā lieku pārvaldes posmu. «Latvija ir viens plānošanas reģions,» sacījis A. Lembergs. Viņaprāt, ar Latvijas attīstības plānu koordināciju ir jānodarbojas vienam centram, kas pašlaik ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Ar A. Lembergu vienisprātis bijis arī Liepājas mērs Uldis Sesks. Viņu vadītās reģionālās partijas ir ZZS sadarbības partneri, un no šo divu lielo pilsētu viedokļa plānošanas reģioni varētu būt lieki un pat traucējoši, jo ZZS pārstāvji vada Satiksmes un Vides ministrijas. Viņiem pa tiešo būtu iespējas aizstāvēt savas intereses, bet šāda pieeja nevarētu nodrošināt līdzsvarotu teritoriju attīstību.
Valdība ir izveidojusi darba grupu plānošanas reģionu lietderības izvērtēšanai. To vada vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Darba grupa gatavo iesniegšanai valdībā vairākus iespējamos rīcības variantus un aprēķinus, cik katrs no tiem izmaksātu. Vērā ņemts arī Pašvaldību savienības ierosinājums izveidot reģionālās pašvaldības, kuras varētu vēlēt 2013. gadā. Valdībai būšot jāizšķiras, vai plānošanas reģionus likvidēt no 2011. gada 1. janvāra, no otrā ceturkšņa vai varbūt tikai pēc gada. Nākamā gada budžeta projektā tiem ir paredzēts finansējums tikai pirmajam ceturksnim, bet budžeta likums vēl nav pieņemts valdībā. Kopējais valsts finansējums visiem plānošanas reģioniem gadā bija ap 800 000 latu.