Valdošajai Demokrātu partijai un opozīcijā esošai Republikāņu partijai pēc ilgām ķildām beidzot izdevās vienoties par kompromisu, bet tas nav ilgtermiņa risinājums, un ir gaidāms, ka tuvākajā laikā politiskā cīņa atsāksies ar jaunu sparu.
Izstrādās plānu
ASV likumdevēji trešdien vienojās palielināt valsts parāda griestus, kas līdz šim bija 16,7 triljoni dolāru (8,7 triljoni latu). Tas ļaus Centrālajai bankai turpināt aizņemties ārējos tirgos, lai varētu segt valsts izdevumus.
Līdz ar to beidzās daļēja valsts iestāžu paralīze, ceturdienas rītā ļaujot atgriezties darbā simtiem tūkstošiem amerikāņu, kuri kopš 1. oktobra nestrādāja, jo pilnībā nebija pieņemts jaunais valsts budžets.
Politiķi nedēļām nespēja vienoties par kompromisu, jo republikāņi pieprasīja demokrātiem atlikt B. Obamas ierosināto veselības aprūpes reformu, ko viņš uzskata par sava pirmā prezidentūras termiņa lielāko iekšpolitisko sasniegumu. Republikāņi arī vēlējās apjomīgu budžeta izdevumu apcirpšanu.
Kad jau ūdens smēlās mutē un strauji tuvojās trešdienas pusnakts, kas bija laiks, līdz kuram obligāti vajadzēja paaugstināt ASV aizņemšanās slieksni, republikāņi piekāpās un piekrita īstermiņa risinājumam, kas paredz, ka finansējums pilnīgai valsts iestāžu darba nodrošināšanai būs pieejams līdz 15. janvārim, bet jaunais aizņemšanās limits būs spēkā līdz 7. februārim.
Republikāņi un demokrāti arī vienojās izveidot komisiju, kam līdz 13. decembrim jāizstrādā plāns budžeta deficīta samazināšanai ilgtermiņā.
Ķīlniece ekonomika
Atsevišķi kongresmeņi uzskata, ka komisijai priekšā smags uzdevums un, visticamāk, nupat Vašingtonā pieredzētās budžeta kaujas atsāksies. Līdzšinējā pieredze nevieš cerību, ka puses spēs vienoties par ilglaicīgākiem risinājumiem.
Sabiedriskā doma apliecina, ka galvaspilsētas politiskās kaislības ir pamatīgi nokaitinājušas vienkāršos amerikāņus. Republikāņu partijas, ko daudzi uzskata par lielāko vaininieci pašreizējai politiskajai krīzei, popularitāte ir sasniegusi visu laiku zemāko punktu - to pašlaik atbalsta tikai 28% amerikāņu (mēnesi iepriekš - 38%), raksta The Christian Science Monitor. Arī atbalsts B. Obamam ir zemāks nekā jebkad, jo 51,4% ASV iedzīvotāju ir negatīvs viedoklis par viņa darbu.
Ekonomisti uzskata, ka Vašingtonas politiķu konfliktu izraisītās neziņas lielākā ķīlniece ir ASV ekonomika, kas tādēļ nespēj uzņemt lielākus apgriezienus. «Mēs sastopamies ar krīzi pēc krīzes, un tam ir iznīcinoša ietekme uz ekonomiku,» politisko risku izpētes uzņēmuma Potomac Research Group analītiķis Gregs Valjērs norāda Reuters. «Ja esat uzņēmējs, kā jūs varat plānot šādā vidē?»