Ar zinātnisku pieeju
Būtiska loma jaunu pārtikas produktu tapšanā Latvijā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) Studiju un zinātnes centram. Kā stāsta LLU PTF asociētā profesore Dace Kļava, pēdējos gados attīstot valsts nostāju par atbalstu inovatīvu, zinātniski pamatotu produktu izstrādei un ieviešanai, lai stiprinātu pārtikas nozares ražojumu konkurenci, Pārtikas tehnoloģijas fakultāte strādā vairākos virzienos.
«Pirmkārt, studiju programmās ir studiju kurss Jaunu produktu izstrāde, tādējādi topošie pārtikas speciālisti iegūst zināšanas jaunu produktu veidošanā. Tas paver iespējas viņiem sekmīgi darboties ražošanas uzņēmumos jaunu produktu attīstībā. Otrkārt, fakultātes zinātnieki attīsta jaunu pārtikas produktu idejas dažādu projektu ietvaros un vēlāk pārnes uz ražošanu. Treškārt, ir pieaugusi ražotāju interese par sadarbības iespējām un sadarbības partneru skaits tieši jaunu produktu izstrādes jomā,» attīstības virzienus ieskicē D. Kļava. LLU PTF asociētā profesore Sandra Muižniece-Brasava piebilst, ka Studiju un zinātnes centrā ir izveidotas pilotražotnes (gaļas un zivju produktu, piena un piena produktu, augļu un dārzeņu, maizes un alus ražošanai), tas ļauj eksperimentēt ar nelieliem izejvielu apjomiem, izstrādājot jaunus produktus un tehnoloģijas. «Centrā iespējams analizēt izstrādāto produktu sensorās īpašības, veikt produktu mikrobioloģisko un kvalitātes izvērtējumu, kā arī veikt dažādus iepakošanas eksperimentus, izmantojot progresīvās iepakojuma tehnoloģijas - tradicionālais, biodegradējamais un aktīvais iepakojums,» iespējas skaidro S. Muižniece-Brasava. Turpinot tehnoloģisko iespēju raksturojumu, viņa teic, ka procesu un iekārtu laboratorija ir aprīkota ar modernām iekārtām: augstspiediena iekārta, vairāku veidu kaltes, ekstrūders u. c., un tas ļauj veikt nozīmīgus zinātniskos pētījumus.
Pārsit treknos gadus
Komentējot uzņēmumu aktivitāti patlaban salīdzinājumā ar treknajiem gadiem, kad liela iedzīvotāju daļa tērēja naudu, īpaši to neskaitot, līdz ar to bija labvēlīgas iespējas augt arī dažādu pārtikas produktu patēriņam, S. Muižniece-Brasava teic, ka «šobrīd aktivitāte nenoliedzami ir lielāka». Jautāta, cik lielā mērā pārtikas ražotājus uz jaunu produktu izpēti piespiedis Krievijas noteiktais embargo un nepieciešamība pēc jauniem noieta tirgiem, zinātniece saka, ka to grūti izvērtēt, bet tas, ka sadarbības aktivitāte aizvien palielinās, meklējot jaunus risinājumus jaunu produktu izstrādē, kas būtu interesanti jaunos noieta tirgos, ir fakts. «Strādājam pie jaunu produktu izstrādes pēc uzņēmēju vēlmēm, kā arī pie progresīvām iepakojuma tehnoloģijām un pie produktu derīguma termiņiem, tādējādi radot būtisku nosacījumu eksporta iespējai. Pie mums Pārtikas tehnoloģiju fakultātē ik nedēļu vēršas 3-5 uzņēmēji ar dažādiem jautājumiem - ir situācijas, kad izstrādājam produktus, sākot no idejas līdz gatavam produktam jau iepakojumā, bet bieži vien uzlabojam it kā nianses, tomēr tas dod būtisku akcentu,» darbību skaidro asociētā profesore.
Viņa piebilst, ka ik pa brīdim vērojama kādas pārtikas apakšnozares sarosīšanās un pat veidojas rindas, lai apmierinātu uzņēmēju vēlmes. Pēdējos gados ļoti aktivizējušies saldumu ražotāji ar vēlmi izstrādāt un ražot pēc iespējas veselīgākus produktus, arī produktus ar augstāku uzturvērtību. Tāpat pēdējā laikā ir vērojama tendence attiecībā uz bioproduktu ražošanu un produktu derīguma termiņu pagarināšanu. Zinātniece teic, ka pārsvarā tiek strādāts ar vietējiem uzņēmumiem, taču ir gatavība to darīt arī ar ārvalstu kompānijām. «Piemēram, šobrīd mums notiek līgumu saskaņošanas procedūra ar ārvalstu uzņēmumu, kurš ražo iepakojuma materiālus ārpus Latvijas, bet Latvijā ir sācis uzņēmuma filiāles būvniecību ar mērķi ražot materiālus, lai tos realizētu Baltijas valstīs,» sadarbības piemēru min S. Muižniece-Brasava.
Plašāka ģeogrāfija
Jautāts, cik lielā mērā jaunu pārtikas produktu izstrādi un investīciju apjomu pētniecībā varētu veicināt tādu valstu kā ASV un Ķīna parādīšanās Latvijas pārtikas ražotāju preču realizācijas kartē, a/s Rīgas dzirnavnieks eksporta un importa direktors Kārlis Mišinskis atbild, ka Latvijas pārtikas ražotāji eksporta tirgos, tajā skaitā ASV, pagaidām vairāk dominē ar nišas produktiem. Tas tāpēc, ka ir grūti konkurēt ar plaša patēriņa produktu ražotājiem cenas un piegādes apjomu dēļ. Savukārt inovatīvi produkti, pēc viņa teiktā, vairāk tiek piedāvāti no Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas un Šveices ražotāju puses, ar kuriem Latvijas uzņēmumiem ir grūti konkurēt lielo investīciju dēļ. «Lai ieviestu jebkuru jaunu produktu, daudz jāinvestē izpētē, tirgus testēšanā un, protams, arī pašā produktu ieviešanā. Process ir dārgs, tāpēc bieži vien to var atļauties tikai lielo valstu ražotāji. Papildus tam jaunumus nepieciešams patentēt, kas arī ir salīdzinoši dārgs process, turklāt juridiski sarežģīts,» situāciju skaidro K. Mišinskis.
Savukārt Food Union grupas viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos un grupā ietilpstošās a/s Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs teic, ka ASV un Ķīna ir nenoliedzami lieli un interesanti tirgi, turklāt pilnībā citādi, nekā ierasts strādāt šeit, Eiropā. «Domāju, ka produktu pielāgošana šiem tirgiem visdrīzāk palielinās investīcijas produktu izstrādē. Vai to spēs veikt Latvijas speciālisti, izmantojot Latvijā pieejamās tehnoloģijas, ir jautājums, uz kuru drīzumā katram ražotājam pašam nāksies meklēt atbildes,» spriež N. Staņēvičs.
2013. gadā Food Union investēja vairāk nekā 30 miljonu eiro jaunās un modernās ražošanas iekārtās sviesta, krēmsiera un saldējuma ražošanai. Uzņēmumā ir izveidota pilotlaboratorija, kas ļaujot ātri un kompakti izstrādāt un testēt jaunus produktus, tā ietaupot resursus, ko citkārt nāktos veltīt produktu izstrādei ārpus ražotnes. To, ka samērā svešu valstu patērētāju gaumei iespējams pielāgoties, liecina uzņēmuma aktivitātes Ķīnā un Irākā, kur uzņēmuma produkcija pieejama vairāk nekā 200 lielveikalos lielākajās pilsētās, kā arī otra lielākā mazumtirgotāja pasaulē Carrefour grupas veikalos visā Irākas teritorijā.
Eksporta ģeogrāfiju un portfeli paplašina arī Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Kā stāsta uzņēmuma sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša, pašlaik ir izstrādāti specifiski produkti Krievijas, Izraēlas, ASV tirgum un sākta produktu ražošana Vācijas tirgum. Tāpat izstrādāti īpaši privāto preču zīmju produkti konkrētiem klientiem. Pēc L. Mikšas teiktā, pērn vien kopējās investīcijas Orkla Confectionery & Snacks Latvija ražotnēs bija vairāk nekā 10 miljoni eiro, no kuriem ap 6,5 miljoniem tika novirzīti modernu ražošanas tehnoloģiju iegādei un jaunu produktu virzīšanai tirgū.
Neaizmirst par vietējiem
Lai arī eksporta stratēģija ir svarīga, jaunu produktu izstrādē netiek aizmirsts arī vietējais tirgus. Piemēram, Rīgas dzirnavnieks fokusējas uz jaunu produktu un inovāciju ieviešanu Latvijā. Pērn uzņēmums radījis vairāk nekā 20 jaunu produktu. N. Staņēvičs atzīst, ka Latvijas tirgus ir gana piesātināts gan ar vietējiem, gan importa produktiem, vienlaikus Latvijas pircējs piena produktu izvēlē ir gana konservatīvs. «Tas lēnām mainās, cilvēkus arvien vairāk interesē inovatīvāki produkti, viņi ir arī gatavi par to maksāt, taču apjomu ziņā mēs vēl nevaram runāt par masveidību. Tāpēc jebkuras inovācijas ieviešana vietējā tirgū ir nopietni apsverama,» spriež piena pārstrādes uzņēmuma vadītājs.