Viņš taisa burvīgas plastilīna filmas maziem un lieliem bērniem un, kā intervijā saka, pats sev. Kā citādi? «Man patīk personiskums. Tā, lai nav visiem, bet tieši tev. Pie tā es spītīgi turos.» N.Skapāna tikko pabeigtā _Burvīga diena_ šogad ir vienīgā latviešu filma, kas uzaicināta piedalīties prestižajā Berlīnes kinofestivālā. Pirms pasaules pirmizrādes Vācijā filmu tautās palaidīs tepat mājās - piektdien kinoteātrī _Rīga_ gandrīz piecpadsmit minūšu garā Burvīgā diena piedzīvos pirmizrādi, vienlaikus svinot arī jauna DVD atvēršanu. Tajā - N.Skapāna desmit Jura Podnieka studijā veidotās filmas.
Pa sekundei dienā
«Ceru, ka skatītāji sagaidīs pārsteigumu,» par Burvīgu dienu saka N.Skapāns. Filma esot pirms gadiem tapušās Raganas pogas «papildinājums». «Ne nu gluži turpinājums, bet...» režisors ir noslēpumains. Gandrīz piecpadsmit minūšu garā filma tapusi divus gadus. «Tīrais filmēšanas laiks - vairāk par gadu,» un režisors demonstrē lelles mikrokustības: pārbīdes, kas pavisam lēni jāveic, lai skatītājs beigu galā uz ekrāna ieraudzītu grimasi vai žestu. «Dienā nofilmē varbūt dažas sekundes. Cik laika paies, līdz viņš galvu pakasīs...» Saruna risinās studijā, kur uz galda jau stāv nākamās filmas varoņi - N.Skapāns uzņemot izglītojošu filmiņu par porcelāna vēsturi Rīgā. Divi krāsainie radījumi, kas peld virs plastilīna pamatnes (vienam rokās paliela kafijas krūze ar punktiņiem), esot spoki, kuri Rīgas Porcelāna muzeja apmeklētājiem vēstīs, piemēram, par Kuzņecovu. Kas animācijas filmā režisoram liekas galvenais? «Izklausās egoistiski, bet - lai man filma pašam patiktu. Es pats, piemēram, skatoties vados pēc sajūtas, vai ir godīgi, vai mani nemēģina piemānīt. Un man ļoti patika sajūta, ka viss notiekošais ir brīnums. Atklājums. Katru reizi.»
Kādā secībā pats režisors sarindo notikumus, kas februārī tik bagātīgi aizpilda viņa profesionālo darba kārtību? «No vienas puses - filmas un festivāli notiek biežāk, DVD iznāk retāk. Bet ir liels prieks par padarīto darbu, un gribas to pirms Berlīnes te parādīt. Tāpēc - pirmizrāde ir svarīgākais,» saka N.Skapāns. Protams, patīkami, ka nepazīstami cilvēki noskatās filmu un izvēlas to festivālam. «Kauns teikt, ka Berlīnē būšu trešo reizi. Bet man tur tiešām nekāda blata nav,» režisors smejas. 1995.gadā viņš par studijā Avārijas brigāde tapušo Lidojam!? no Vācijas pārveda bērnu žūrijas balvu Stikla lācis, vienu no daudzajām zīmēm, ka Latvijas animācija joprojām ir pasaules līmenī. «Piedalīšanās festivālā man vispirms nozīmē, ka tas, ko daru, nav veltīgi. Bet domāju, ka iemesls priecāties ir arī pārējiem animācijas lauciņa darboņiem, jo mūsu filmas ir vajadzīgas.»
Vecmodīgais personiskums
Vajadzīgas pirmām kārtām tāpēc, ka neparastas. Latviešu animācijas nav «lokālpatriotiskas», bet «izdodas izvairīties arī no izdabāšanas visiem. Tās ir personiskas». Un, kā saka režisors, arī vecmodīgas: «Maz izmantoju datorus. Man patīk roku darbs. Un tas pasaulē iet mazumā - piņķerīgi, lēni, visi pamazām pāriet uz datoriem. Bet tas man liekas līdzīgi kā ar karotēm. Ikdienā lietojam Ķīnā taisītas, bet reizi gadā braucam uz Brīvdabas muzeju pirkt ar roku grebtu karoti,» saka režisors. Savu vecmodīgumu viņš neslēpjot, tāpat kā «neslēpju savus pirkstu nospiedumus. Tie paliek uz lellēm, plastilīnā. Un man liekas, ka tad tās lelles dzīvo, ka tas ir pa īstam. Man patīk, ka lelle ir reāla, ka viņu var paņemt rokās, grozīt. Ka es pirkstos jūtu - tur kas ir.»
Vai DVD redzams, kā mākslinieks mainās? «Lai to pateiktu, vajag cilvēku no malas. Pats jūtu, ka filmās atkārtojas manas attieksmes pret kaut ko. Protams, ja taisu sev, tas spraucas ārā. Bet patiesībā es gribētu, lai kāds cilvēks, ko nepazīstu, noskatītos manas filmas un uzzīmētu to veidotāja psiholoģisko portretu. Es diemžēl savas filmas kā normāls cilvēks nevaru noskatīties, pārāk labi atceros visu, kas noticis filmēšanas laikā, ko gribēju panākt.»
Pirmizrādē DVD būšot iespējams iegādāties ar atlaidi. Bet izmantojiet lielisku iespēju N.Skapāna animāciju skatīt uz lielā ekrāna - plastilīna lelles Rīgā dzīvos divas nedēļas, parādot cita starpā arī sava radītāja radošo daudzveidību.