Formāli LVS ir rīkojusies atbilstoši pašu izstrādātajiem atlases kritērijiem. Starptautiskie kvalifikācijas normatīvi bija jāizpilda no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 24. jūnijam, savukārt LVS paģērēja, ka normatīvs ir jāizpilda arī 2016. gadā, ja sportists braucienam uz Amsterdamu cer iegūt federācijas finansējumu. Latiševa-Čudare to neizdarīja, tāpēc palika bez LVS atbalsta. No vienas puses, LVS nav ko pārmest, taču, no otras - vai tiešām sezonas pirmajā pusē bija jāprasa izpildīt normatīvu, ja sportistiem ir jādomā par to, lai optimālā kondīcija būtu jūlijā un augustā uz Eiropas čempionātu un olimpiskajām spēlēm?
LVS valdes loceklis Guntis Peders, kurš pats ir bijis augstas klases vieglatlēts (Eiropas 1996. gada vicečempions 60 metru barjerskrējienā), strikti ieņem LVS valdes vairākuma pozīciju. «Es esmu noskaņots vēl kategoriskāk. Manuprāt, normatīvs konkrētajā gadā būtu jāizpilda pat divas reizes, lai pārliecinātos, vai sportists ir tiesīgs iegūt LVS finansējumu.» Pretējās domās ir Latvijas vieglatlētikas izlases direktors Dmitrijs Miļkevičs. «Mana pozīcija ir tāda, ka brauciens bija jāapmaksā visiem, kuri ir izpildījuši Rio normatīvu. Olimpiskais normatīvs šoreiz ir pietiekami augsts. Ja arī sportists to ir sasniedzis iepriekšējā gadā, tas apliecina viņa augsto kvalifikāciju.» LVS Treneru padomes priekšsēdētājs Guntars Gailītis Dienai skaidroja, ka padome ieteikusi visus Eiropas čempionāta normatīvus izpildījušos sportistus sūtīt uz Amsterdamu par LVS līdzekļiem, taču LVS valde lēmusi savādāk.
Dzenoties pēc normatīva konkrētajā gadā, itin bieži gadās arī tā, ka sportists sevi izsmeļ vēl pirms galvenajām sacensībām. Arī Amsterdamā Latvijas komandā bija vieglatlēti, kuri krietni atpalika no sava labākā rezultāta, turpretī citi, un viņu skaitā arī Latiševa-Čudare, tieši galvenajos mačos sasniedza savu sezonas labāko rezultātu.
Turpinājumā jau trenera Krūma izteiktais sašutums: «Guntas sportistes karjera gan vēl nav gara, taču viņa nekad nav atteikusies startēt Latvijas izlasē. Vienmēr, kad vajadzēja, ir startējusi, un startējusi, cik viņa var un cik vajag disciplīnās. Pasaules un Eiropas līmeņa mačos Gunta allaž ir sasniegusi personisko rekordu vai arī uzrādījusi sezonas labāko rezultātu. Tā tas bija arī pirms gada Eiropas U-23 čempionātā, lai gan tika piedzīvots kritiens. Pēdējā brīdī tika izpildīts 2015. gada pasaules čempionāta normatīvs, un pēc aizbraukšanas uz Pekinu tur tika sasniegts personiskais rekords. Šogad pirms Eiropas čempionāta no viņas atkārtoti tika prasīts normatīvs, lai gan sacensībās Latvijā Guntai nopietnas konkurentes nav. Pirmajā startā Rīgas kausos viņa uzrādīja rezultātu 53,8 sekundes, jo iepriekšējā dienā nodeva bakalaura darbu Juridiskajā fakultātē. Nākamajā dienā pēc Rīgas kausiem bija bakalaura darba aizstāvēšana. Otrais starts bija Valsts prezidenta balvā, kad ārā bija tikai plus 10 grādu un gāza lietus, tāpēc rezultāts bija 53,7 sekundes. Nu nevar taču šādos laikapstākļos prasīt normatīvu! Kāpēc neviens no federācijas valdes nevarēja sportistei vai viņas trenerim pajautāt, kā viņa jūtas un kādas ir problēmas. No Vieglatlētikas savienības vadības es neredzu pat mazāko ieinteresētību. Vai tiešām mums Latvijā ir pārbagātība ar TOP sportistiem? Mums Latvijā ir tikai nedaudz pāri trīsdesmit atlētu, kuri brauc uz olimpiskajām spēlēm, un Latiševa-Čudare ir to skaitā. Vai tiešām federācijai nevajadzētu viņai palīdzēt? Pagaidām atbalsts ir bijis nulles vērtībā. Labi, neprasām naudu, bet tad atbalstiet vismaz morāli. Tā vietā Latvijas olimpiādē pie Guntas pienāca federācijas prezidents Guntis Zālītis un pateica: «Aha, tu atkal normatīvu neizskrēji...» Sportistei jau tā nav viegli, un vēl šāda attieksme. Es uzskatu, ka morāla atbalsta vietā Gunta saņēma pļauku. Un kas man nav saprotams - ja reiz federācijai ir grūti ar finansēm, tad kāpēc prezidents Zālītis Eiropas čempionāta laikā tur uzturējās ar VIP akreditāciju, kas dienā izmaksāja 200 eiro. Par iztērēto naudu uz Amsterdamu varēja aizsūtīt divus sportistus. LVS joprojām nav neviena sponsora, un šādā situācijā prezidents uz čempionātu brauc par valsts naudu, bet atsevišķi sportisti - par savu. Gribētos no vadības puses tomēr lielāku pretimnākšanu sportistiem.»
Latvijas labākās vieglatlētes Lauras Ikaunieces-Admidiņas treneris Andis Austrups ir vienisprātis ar Krūmu, ka vadība no sportistiem ir attālinājusies. «Amsterdamā bija patīkami redzēt, cik vienota ir Igaunijas komanda. Viņu federācijas prezidents visu laiku komunicēja ar sportistiem, tupretī mūsējais laikam tā arī pie komandas nepienāca.»