Amatpersona gan sarunas brīdī ar Dienu vēl nav informēta, ka «Tūjas pludmalei šogad nav noveicies ar to, ka tajā kādu romantisku pikniku bija ieturējuši ar individuālu stulbumu apveltīti ļaudis, kas ugunskuru bija izrotājuši ar 360 naglām. Ignorēt to nevarēja, tāpēc beigās tā arī sanāca», kā bloga ierakstā portālā lsm.lv atklāj ekspedīcijas Mana jūra 2015 pārstāve Elīna Kolāte - viena no aktīvistu grupas, kas 34 dienās mērojusi ap pustūkstoti kilometru visas Latvijas jūras robežas garumā.
Pārgājienā notika atkritumu vienību skaitīšana simt metru platā joslā konkrētās pludmalēs, kas izvēlētas jau pirms trim gadiem, «lai varētu korekti salīdzināt rezultātus gadu no gada». E. Kolāte Dienai skaidro, ka pludmaļu tīrības noteikšanas metodika balstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas ieteikumos: «Protams, 360 naglu var šķist strīdīgs jautājums - galu galā tās neliecina neko ne par apsaimniekošanu, ne par piesārņojumu no jūras. Pirmajā relīzē nebija sīkāka paskaidrojuma par Tūju, jo sīkāka paskaidrojuma nebija ne par vienu pludmali - tika doti «pliki» skaitļi.» Viņa atzīst, ka, izpildot monitoringu, dažreiz rodoties šaubas, vai skaitīt, piemēram, šādus naglu kalnus, tomēr tik un tā pieturas pie bezkompromisa uzstādījumiem: «Šīs naglas tajā laikā reāli atradās tieši monitoringa laukumā - tas ir fakts. Turklāt naglas nav nekāds joka atkritums.» Kolāte uzsver, ka arī iepriekšējos gados Tūja, kas ir viena no trim Salacgrīvas novada oficiālajām pludmalēm, bijusi piesārņotāko starpā, un tas nozīmējot, ka «pašvaldībai mēdz būt problēmas ar pludmales tīrību».
Paradumi nemainās
Gada sākumā spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, un lielākā daļa pludmaļu pārgāja vietvaru valdījumā, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas paspārnē palikušas vien dabas un nacionālo parku dabas liegumos, kā arī ainavu aizsardzības zonās esošās pludmales. Tas nozīmē, ka tagad piejūras liedagi ir attiecīgo pašvaldību saimnieciskuma spoguļotāji, un kārtība tām jānodrošina par saviem līdzekļiem, jo valdība neatbalstīja valsts budžeta naudas piešķiršanu šim mērķim. VARAM gan atzīmē, ka papildu ienākumus apsaimniekošanas vajadzībām pašvaldības var gūt, iznomājot pludmales vasaras kafejnīcām.
Varētu šķist, ka bagātākās piejūras pašvaldības, kuru pludmalēs ir liels tirdzniecības nojumju un arī atpūtnieku blīvums, vairāk gādā par komfortu pludmalēs. Dienas izpēte liecina par pretējo - piemēram, kūrortpilsētā Jūrmalā jau gadiem nav pieejamas bezmaksas labierīcības. Pašvaldībā skaidro, ka visās 11 oficiālajās jūras krasta peldvietās izvietots kopumā 17 maksas sabiedrisko tualešu, un katrā no šīm konteinera tipa nojumēm atrodas darbinieks, kas «ķemertiņus» uztur kārtībā, vienlaikus pasargājot tos no vandāļiem, tomēr galvenais pienākums ir maksas - 0,25 eiro - iekasēšana. No tās atbrīvoti pirmsskolas vecuma bērni un invalīdi. Tomēr, ilgāku laiku uzturoties pludmalē, redzams, ka maksas tualeti izkonkurē krūmiņi un daudzos gadījumos, iespējams, arī līcis.
Siltajā sezonā iekasēto iebraukšanas nodevu - divus eiro no katras automašīnas, ja vien tā nepieder Jūrmalā dzīvojošai vai strādājošai personai, - pašvaldība neplāno ieguldīt atpūtnieku pamatvajadzību atvieglošanai jeb bezmaksas tualetēs. Domes pārstāvji gan skaidro, ka iebraukšanas nodevas veidotie ieņēmumi tiekot novirzīti pilsētvides uzturēšanai un labiekārtošanai, tūrisma attīstībai, vides un kultūras pieminekļu aizsardzībai. Jāatzīmē arī, ka maksas labierīcību uzturēšana paģēr ieguldījumus no domes budžeta - iebraukšanas maksa ne tuvu nesedzot kopējās izmaksas.
Toties abas pārējās lielākās piejūras pašvaldības - Rīga un Liepāja - uzsaukušas atpūtniekiem bezmaksas labierīcības. Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls gan atzīmē: «Lai arī ir plaša un pieejama labierīcību infrastruktūra (piekrastes garumā tādu kopumā ir divdesmit sešas), cilvēki savas dabiskās vajadzības tik un tā nereti nokārto, kur pagadās. Tāpat notiek ar atkritumiem - tos nereti atstāj pie soliņiem, kāpās, koka laipu malās, sauļošanās vai sportošanas vietās, zālienos.»
Vairāk laipām un atkritumiem
Rīgas Vakarbuļļu un Daugavgrīvas pludmales uzturēšana ik gadu izmaksājot ap 50 tūkstošiem eiro, informē Rīgas domes (RD) pārstāvis Viktors Smirnovs. Tādi paši tēriņi ir arī Vecāķu pludmales apsaimniekošanai. Savukārt Liepājā šā gada sezonā kārtība pludmalē un glābšanas stacijas darbība izmaksās aptuveni 93 tūkstošus eiro, kas ir par 12 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn.
Jūrmalas atskaitēs figurē pavisam cita līmeņa summa - šā gada budžetā 11 oficiālo piejūras peldvietu labiekārtošanai un apsaimniekošanai atvēlēts pusmiljons eiro. Pašvaldības pārstāve Zane Leite norāda, ka šogad vairāk naudas atvēlēts izeju uz jūru sakārtošanai, jaunu koka laipu uzstādīšanai, papildu kāju mazgātāju uzstādīšanai un apkopei, atkritumu izvešanai. Taču daudzviet kritiskā stāvoklī ir pārģērbšanās kabīnes - sašķiebušās un nolupušas -, radot iespaidu, ka nav apkoptas kopš iepriekšējām sezonām. Domē atrunājas, ka kabīnes nav viņu, bet gan SIA Dzintaru koncertzāle rūpe.
Ierēdņi nespēj sadalīt
Piejūras zona vasarā ir viena no iedzīvotāju iecienītākajām atpūtas vietām, tomēr valstī nav izstrādātas pludmaļu apsaimniekošanas vadlīnijas, kā Dienai atzīst atbildīgajā ministrijā. Tomēr ir Ministru kabineta noteikumi, kas regulē peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtību, un to kontrolē Veselības inspekcija (VI), pie reizes pārbaudot peldvietu atbilstību Ūdens apsaimniekošanas likumam. Viss iepriekšminētais notiek tikai oficiālajās peldvietās, un inspektoru mērierīces katra pieredz vien apmēram reizi sezonā; tās pludmales, kurās reiz novērotas neatbilstības, tiek kontrolētas biežāk, informē VI pārstāve Agnese Gusarova.
VARAM skaidro, ka pludmaļu tīrība tiek veicināta dažādos veidos, tostarp - atbalstot nevalstiskās organizācijas, arī Vides izglītības fondu, kas koordinē jau pieminēto kampaņu Mana jūra. Tāpat ministrijai esot cieša saikne ar Zilā karoga ekosertifikācijas programmu, un sagādāt šo titulu savai pludmalei tiecoties arvien vairāk pašvaldību. Drīzumā vietvaras peldvietu attīstīšanai varēs piesaistīt ES fondu finansējumu. Saskaņā ar VARAM sniegto informāciju liela daļa piekrastes pašvaldību naudu vēlas ieguldīt tieši jūras krasta pieejamībā, bet pret to iebilstot Kultūras ministrija, kura uzskata, ka uz izmaksām var attiecināt tikai ieguldījumus valsts nozīmes kultūras pieminekļos, rezultātā starp abu iestāžu darbiniekiem radušās domstarpības.