Lietotne izspiego
Tomēr, par spīti labajiem mērķiem, īsi pēc lietotnes publiskās prezentācijas sociālajos tīklos RPP lietotne tika nodēvēta par «stukaču rīku» un internetā izplatījās ziņa par potenciāli satraucošu lietošanas nosacījumu 25. punktu, kur minēts, ka RPP saņem un saglabā informāciju no lietotāja izmantotā interneta pārlūka (tostarp IP adresi, sīkfailus). Vienkāršoti sakot - RPP, izmantojot aplikāciju, piekļūst visam, ko lietotājs apskata internetā. Vairāki potenciālie lietotāji pauda sašutumu un paziņoja, ka aplikāciju ir izdzēsuši.
Arī Dienas aptaujātie digitālo mediju eksperti norāda, ka šādas informācijas vākšana ir absolūti nepieņemama. Sociālo mediju projektu vadītājs Vilhelms Meisters vēl piebilda, ka policijas vēlme ievākt šādus datus ir krietni satraucošāka nekā tad, ja to dara mārketinga nolūkiem. Turklāt, ja lietotne patiešām ievāktu šādus datus, RPP, iespējams, pārkāptu Fizisko personu datu aizsardzības likumu un personas tiesības uz privātumu, Dienai skaidroja advokātu biroja Borenius privātuma tiesību eksperte Linda Bīriņa. «Jebkurai personas datu apstrādei (tostarp datu ievākšanai, glabāšanai, izmantošanai) ir jābūt atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Pat tad, ja persona ir devusi savu piekrišanu, bet konkrētie dati nav nepieciešami aplikācijas funkcionalitātei vai mērķiem, kas skaidri definēti lietošanas noteikumos, šāda datu ievākšana nebūtu pieļaujama,» uzsver juriste. Arī tehnoloģiju eksperts Jānis Palkavnieks norāda, ka konkrētās lietotnes darbībai šādi dati nav vajadzīgi.
Kļūda kopējot
Lietotnes izstrādātāji RATE Business Solutions, izdzirdot jautājumu par šādu datu ievākšanu, pauda pārsteigumu. Uzņēmuma pārstāvis Edijs Stikuts Dienai skaidroja, ka šādas funkcijas produktā nav iekļautas.
Savukārt RPP sabiedrisko attiecību pārstāve Inese Krieviņa uzsver, ka pārpratums radies, jo «sākotnēji aplikācijas lietošanas noteikumi tika veidoti, par pamatu ņemot tipveida mobilās mājaslapas lietošanas noteikumus». No tā secināms, ka RPP bija kļūdījusies, uzskatot, ka starp viedtālruņa lietotnes un mobilās vietnes lietošanas nosacījumiem nav atšķirības.
Pēc Dienas uzdotajiem jautājumiem gan pāris stundu laikā kļūdas tika izlabotas. I. Krieviņa uzsvēra, ka lietotne līdz šim arī nav uzkrājusi nekādus datus par pārlūka vēsturi.
Ar lietotnēm jāuzmanās
Līdzīga kļūme 2012. gadā bija gadījusies arī digitālo tehnoloģiju milzim Google. Nosacījumos bija rakstīts, ka visa informācija, kas tiek ievadīta vai radīta, izmantojot interneta pārlūku Chrome, pieder Google, tas nozīmē - arī interneta banku paroles un e-pasti.
Interesējoties, vai interneta pārlūka informāciju aizsargā tiesības uz privātumu, Diena vērsās gan Tiesībsarga birojā, gan Datu valsts inspekcijā (DVI), taču iestādēs skaidro, ka lietotājs apstiprina nosacījumus un pats uzņemas atbildību par sekām. Diskutēt varētu tikai par to, vai šie dati nepieciešami lietotnes funkcionēšanai.
Pirms pāris gadiem bija skandāls arī par Instagram noteikumiem, kas noteica, ka, augšupielādējot attēlu, lietotājs zaudē savas autortiesības. Vēlāk gan atklājās, ka noteikumi nepareizi interpretēti. Tomēr šie piemēri, kā arī Tiesībsarga biroja un DVI skaidrojumi uzskatāmi parāda, ka neuzmanīgi lietotāji pakļauj sevi riskam. «Lietotājs pats vienmēr ir atbildīgs par to, ko uzstāda telefonā, un viņam pašam vienmēr jāizvērtē, kādas aplikācijas lietot,» piekrīt arī informācijas tehnoloģiju blogeris Kristaps Skutelis.