Savukārt krimināltiesību eksperti atgādina, ka nonāvēšana pati par sevi vēl neparedz apcietinājuma piemērošanu, jo drošības līdzeklim ir pavisam cits uzdevums nekā soda mēram, par ko tiesa vēl lems.
1964. gadā dzimusī rīdziniece 21. jūlija naktī kādā Iļģuciema dzīvoklī vairākas reizes trieca virtuves nazi dzīvesbiedra krūtīs un vēderā, jo viņai esot apnikusi viņa izturēšanās. Pāris kopā dzīvojis ilgāk nekā gadu, policija neizpauž, vai vīrietim bijušas citas attiecības vai, piemēram, viņš varētu būt sitis sievieti. Rīgas Kurzemes priekšpilsētas tiesa, izvērtējot lietas apstākļus, nolēma nepiemērot aizturētajai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli un palaida viņu mājās pie mātes.
Pēc Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālista Toma Sadovska sniegtās informācijas, minētā sieviete aptuveni pirms diviem gadiem tika atbrīvota no ieslodzījuma, kur četrus pavadīja par sava iepriekšējā dzīvesbiedra nonāvēšanu. Toreiz viņu notiesāja par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kuru rezultātā dzīvesbiedram iestājusies nāve.
Šoreiz inkriminētais noziegums ir lakoniskāks - slepkavība. Policiju un mediķus izsauca kaimiņš, kurš nejauši bija kļuvusi par konflikta liecinieku. Sieviete atzina savu vainu un tika aizturēta nozieguma vietā.
«Nonāvēšana vēl nav slepkavība, un drošības līdzeklis nav soda mērs,» atgādina krimināltiesību eksperts Andrejs Judins.
Kriminālprocesa likums paredz, ka drošības līdzekli apcietinājumu tiesa piemēro, ja ir vairāki nosacījumi - pirmkārt, ja ir pamatotas aizdomas par noziegumu, kura sankcija paredz brīvības atņemšanu; otrkārt, cits drošības līdzeklis nespēj nodrošināt, ka persona neizdara jaunu noziegumu vai netraucē izmeklēšanu.
A. Judins un krimināltiesību eksperte Vija Jēkabsone neņemas analizēt konkrēto gadījumu pēc publiski izskanējušās informācijas, taču abi norāda - šādu noziegumu atkārtošana rosina norīkot tiesu psihiatrisko ekspertīzi. Iespējams, sievietei jāārstējas stacionārā, nevis jāatrodas ieslodzījumā.
Lai arī nogalinātā vīrieša tuvinieki ir sašutuši par izmeklēšanas tiesneša lēmumu un pauž bažas par savu drošību, A. Judins mierina: «Cilvēkiem apcietinājums kā drošības līdzeklis bieži vien saistās ar soda mēru, tādēļ arī ir tāds sašutums - kā tā, palaist slepkavu mājās!»
Viņš uzsvēra, ka drošības līdzekļa galvenais uzdevums ir novērst pretdarbību kriminālprocesa mērķa sasniegšanai, savukārt soda mēra uzdevums ir sodīt un atturēt personu turpmāk pārkāpt likumu.