Atlaisto vidū ir aizsardzības ministra vietnieks Česlavs Pjatass, kā arī trīs gaisa spēku ģenerāļi. Jāpiebilst, ka aizsardzības ministrs Bogdans Klihs no amata atkāpās jūlija beigās uzreiz pēc Polijas izmeklēšanas komisijas atzinuma publiskošanas.
«Tie ir pirmie soļi,» premjera Donalda Tuska uzrunu presei citējis The New York Times. «Tas būs grūti, bet es ticu, ka poļu karaspēkam tas ir nepieciešams.» Izskanējušas ziņas, ka no darba varētu nākties šķirties arī citām amatpersonām, jo valdība apņēmusies īstenot izmeklēšanas ziņojumā iekļautās rekomendācijas.
Pēc D. Tuska rīkojuma izformēta 36. speciālā gaisa pārvadājumu vienība, kura atzinumā saņēmusi asu kritiku. Tai trūkstot atbilstošu instruktoru, turklāt piloti sasteigto mācību laikā tiekot pārāk noslogoti.
Valsts elite turpmāk izmantos poļu lidsabiedrības LOT pakalpojumus. Līdz šim nav skaidrs, kas turpmāk notiks ar speciālās vienības lidaparātiem: lidmašīnu Tu-154, mazāko Yak-40, kā arī vairākiem helikopteriem, vēsta Polskie radio.
Polijas izmeklēšanas komisijas atzinumā galvenā vaina lidmašīnas katastrofā novelta uz pilota pieļautajām kļūdām un nepienācīgo sagatavotību. Tomēr poļi atšķirībā no Krievijas izmeklēšanas komisijas uzskata, ka sava vaina jāuzņemas arī Krievijai, jo neprecizitātes esot pieļāvuši arī gaisa satiksmes kontrolieri un lidlauks neesot bijis pietiekami apgaismots.
Tas saasinājis Varšavas un Maskavas attiecības. Krievijas transporta ministrs paudis nožēlu, ka poļi savā ziņojumā cenšas «sadalīt vainu», raksta NEWSru.com. Tomēr Maskava esot gatava pārvarēt savstarpējās nesaskaņas.
Traģēdija notika 2010. gada aprīlī, kad biezā miglā Tu-154 lidaparāts, gatavojoties nolaisties, ietriecās kokos. Dzīvību zaudēja toreizējais prezidents Lehs Kačiņskis un vēl 95 personas, galvenokārt augsta ranga politiskās un militārpersonas, kas bija ceļā uz piemiņas pasākumu Katiņā par godu Otrā pasaules kara laikā nogalināto Polijas virsnieku atcerei.