Neatkarīgi no politiskajām simpātijām un viedokļa par Saeimas ārkārtas vēlēšanām racionāli jāsaprot, ka valdībai jāturpina strādāt. Vai tas ir iespējams priekšvēlēšanu gaisotnē, kad pat ministriem, kuri gribētu godprātīgi iesākto turpināt, jārēķinās, ka viņus «raustīs» pašu partijas, ka viņu lēmumi tiks tulkoti politiskās cīņas kontekstā? Izskatās šaubīgi, vai ne? Viens no veidiem, kā nenobremzēt lēmumu pieņemšanu, varētu būt šāds: viens no koalīcijas partneriem, loģiskāk, ja tā būtu Vienotība, sastāda to likumprojektu, citu saistošu lēmumu sarakstu, kas tiek atzīti par tik steidzamiem un svarīgiem, lai tos īstenotu tuvākā pusgada laikā. Vai tie būtu jautājumi par fiskālās disciplīnas likumu, atjaunojamiem energoresursiem vai pašvaldību finansēm. Un otrādi - likt malā jautājumus par, piemēram, valsts īpašumu privatizāciju. Ja koalīcija ir pragmātiski vienojusies par jautājumiem a, b, c šķēpus nelauzt un politiku nespēlēt, savukārt jautājumus x, y un z tomēr risināt, tad šāds saraksts būtu disciplinējošs elements un iegansts jautājumiem, no kuriem grūtāk izvairīties. Nevis vispārīgas atrunas «meklējam kompromisu», «darbs koalīcijā nav viegls», bet konkrētas atbildes, kurš un kāpēc bremzē pat sašaurinātā rīcības plāna īstenošanu. Šis rāmis attiektos arī uz koalīcijas deputātiem Saeimā (nebalsot par šiem jautājumiem pretēji valdības nostādnēm, nelietot brīvos balsojumus). Šis modelis diemžēl neder darbā pie nākamā gada budžeta veidošanas, jo šajās diskusijās faktiski nav iespējams ierobežot retoriku, laika vilkšanu un partijas solījumu vēlētājiem nadzīgu piesaukšanu. Te nedaudz varētu līdzēt, ja mediji vienotos, ka 2012. gada budžets ir viena no galvenajām priekšvēlēšanu tēmām. Varbūt jēga būtu arī tam, ka koalīcija paralēli neatliekamo darbu sarakstam vienojas, ka budžeta projektu izstrādā vēl Dombrovska valdība, - tas varētu mazināt jēgu cerēt, ka nepatīkamas vēstis būs jānes citiem, nākamajiem, un necietīs reitings pirms vēlēšanām.
Un vēl valdības partijām būtu lietderīgi atcerēties: ja koalīcija reāli nestrādās, tad, kad vēlēšanu trakums būs beidzies, neatkarīgi no tā, kurš būs pie varas, finanšu tirgi mums uzskrūvēs tādas pārfinansēšanās likmes, ka žākstīšanās pirms vēlēšanām izrādīsies veltīga.