Lukašenko valdības ierosinājums «izbraukt uz konsultācijām savā galvaspilsētā» ES pārstāvniecības Baltkrievijā vadītājai Latvijas diplomātei Mairai Morai un Polijas vēstniekam Baltkrievijā eskalējies tiktāl, ka visu 27 ES dalībvalstu ārlietu ministrijas uz konsultācijām atsaukušas savus vēstniekus Baltkrievijā. Trešdien Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) uz sarunām uzaicināja Baltkrievijas vēstnieku Latvijā, norādot, ka ir kārta Baltkrievijai spert nākamo soli - atbrīvot politieslodzītos, lai divpusējās attiecības ar ES varētu turpināties.
Gaida piekāpšanos
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norāda, ka Latvijas pozīcija attiecībā uz politiskajām sankcijām pret Baltkrieviju ir skaidra - tiek atbalstītas sankcijas pret cilvēkiem, kas piedalījušies represijās. Baltkrievijas un ES konflikts uzplauka, kad 210 Baltkrievijas amatpersonām, to skaitā prezidentam Aleksandram Lukašenko, kam aizliegts iebraukt ES, pievienoja sarakstu vēl ar 21 cilvēku, kuru vidū ir tiesneši un augsta ranga milicijas darbinieki, kas tiek uzskatīti par līdzatbildīgiem represijās pret opozīciju. Sankcijas bija plānots vērst arī pret Baltkrievijas uzņēmēju Juriju Čižu, taču pēc asiem Slovēnijas protestiem tās netika pieņemtas - šī valsts nesen noslēgusi vairākus nozīmīgus būvniecības darījumus ar oligarhu, kuram cita starpā pieder arī futbola klubs Minskas Dinamo. Joprojām aizliegts uz Baltkrieviju no ES eksportēt ieročus un materiālus, kas varētu tikt izmantoti iekšējām represijām.
E. Rinkēvičs atzīst, ka ir bijušas sarunas ES par sankciju paplašināšanu, taču tām ir jābūt saprātīgām un jāņem vērā dalībvalstu ekonomiskie sakari ar Baltkrieviju. Situāciju, kad pēc Baltkrievijas Ārlietu ministrijas pieprasījuma mājup devušies gan ES pārstāvji Minskā, gan Polijas vēstnieks, E. Rinkēvičs sauc par bezprecedenta gadījumu.
Uz Rīgu konsultēties devies arī Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Mihails Popkovs. Kā paskaidroja ĀM pārstāvis Jānis Sīlis, Latvijas vēstniecība turpinās darbu - gluži tāpat kā konsulāts Vitebskā, konsulārās funkcijas tiek turpinātas ierastajā ritmā.
Uz sarunām ĀM trešdien izsaukts Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko, kuram izklāstīta ES kopējā pozīcija saistībā ar neseno notikumu attīstību. «Tika norādīts, ka bumba šobrīd ir Baltkrievijas pusē, un ES sagaida tūlītēju politisko ieslodzīto izlaišanu un reabilitāciju,» sarunu atstāstīja J. Sīlis.
Viņš piebilda - lai attiecības uzlabotos, ĀM norādījusi uz nepieciešamību nodrošināt demokrātisku pārvaldību, cilvēktiesību un likuma varas ievērošanu.
Jāsargā ekonomika
Trešdien aiz slēgtām durvīm E. Rinkēvičs par situāciju Baltkrievijā diskutēja ar Saeimas Ārlietu komisiju (ĀK), pēc debatēm ĀK vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš atzina, ka Latvija uz paplašinātām sankcijām skatās skeptiski, jo tās varētu skart ekonomiskās intereses. «Mēs esam kaimiņi ar kopējām tirdzniecības saiknēm, tāpēc jāaizstāv nacionālās intereses un jānodrošina, lai Eiropas kopīgā politika mums nenāk par sliktu,» teica O. Ē. Kalniņš. Viņš norādīja, ka ES valstis grib rīkoties simboliski un šie lēmumi to dzīvi neietekmēs, taču Latvijai jāpārliecina pārējie eiropieši, ka ne visas šīs sankcijas ir lietderīgas un sniedz gaidīto efektu.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzsver, ka ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju ir svarīgas. «Apgrozījums ir nozīmīgs, cipars, ar ko riskējam, ir gandrīz miljons dienā,» par iespējamām sankcijām saka L. Menģelsone, kā piemēru minot Latvijas dzelzceļu, kuram ceturtdaļa no apgrozījuma ir Baltkrievijas tranzīts. Viņa norāda - Eiropas Biznesa konfederācijā secināts, ka ekonomiskās sankcijas nav bijušas efektīvas, līdz ar to Baltkrievijai par labu nāktu iesaistīšana, nevis pilnīga izolācija.