Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi paredzēja, ka dzimuma maiņas fakta konstatāciju veic ārstu komisija, kurā darbojas vismaz divi psihiatri, urologs, ginekologs un dzemdību speciālists, kā arī nepieciešamības gadījumā pieaicināti citu specialitāšu ārsti. Likuma grozījumi tika sagatavoti, pamatojoties uz pērn pieņemto Augstākās tiesas spriedumu, kurā tika norādīts, ka Latvijā trūkst tiesību normu, kas noteiktu kritērijus, pēc kuriem jāvadās, konstatējot dzimuma maiņas faktu. Tomēr vairāku politisko spēku deputātiem šķiet, ka ar to ir par maz. «Pasaulē jau samērā bieži ir gadījumi, ka personas ar transseksuālisma diagnozi maldina sabiedrību par savu identitāti,» ceturtdien debatēs Saeimā paziņoja tā dēvēto mācītājpartiju (LPP/LC) pārstāvošā Inta Feldmane. Viņas partijas biedre Inese Šlesere savukārt uzskata, ka dzimuma maiņas fakts būtu jākonstatē tiesai vai arī kādām īpašām valsts vai pašvaldību iestādēm.
Dienas aptaujātie speciālisti šādu argumentāciju uzskata par absurdu. Likums, kas nosaka dzimuma maiņas procedūru, ir vajadzīgs, uzskata profesors Viktors Kalnbērzs, kurš pirmais toreizējā PSRS teritorijā 1970.-1972.gadā veica dzimumu maiņas operāciju sēriju un kopumā dzimuma maiņu ir veicis pieciem cilvēkiem. Viņaprāt, ārstu konsilijs ir pietiekami kompetenta instance, lai izlemtu par atļaujas došanu dzimuma maiņas operācijai. «Veiksmīgas operācijas gadījumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir jāizsniedz jauna pase, un šo kārtību var noteikt likuma grozījumos. Taču nevajag radīt liekas birokrātiskas instances,» norāda V.Kalnbērzs.
Saeimas deputātu izteikumi liecina, ka sabiedriskā doma dzimuma maiņas jautājumā Latvijā krietni atpaliek no Eiropas Padomes akceptētajiem standartiem, uzskata Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izskatījusi vairākas lietas, kas saistītas ar dzimuma maiņu, to skaitā vienu šādu lietu ir zaudējusi Lietuva, kur birokrātu vainas dēļ cilvēkam neizsniedza jaunu pasi. «Pirmām kārtām ir jāatrisina jautājums, ka valsts vispār atļauj veikt dzimuma maiņas operāciju, un Eiropas Savienības valstī tādai iespējai ir jāpastāv. Mēs taču nerunājam par masveida fenomenu. Procedūrai jābūt tik sakārtotai, lai tā nebūtu pārāk sarežģīta, taču arī ne tāda, lai dzimumu varētu mainīt vienkārši prieka pēc,» sacīja M.Mits.
Profesors V.Kalnbērzs arī uzsver, ka transseksuāļi nereti ļoti cieš no sabiedrības neizpratnes, un to apliecinot arī viņa pieredze. «Sieviete, kas operāciju rezultātā kļuva par vīrieti, bija trīs reizes mēģinājusi izdarīt pašnāvību, tāpēc izšķirošais vārds lēmuma pieņemšanā bija psihiatram, bet piedalījās arī ķirurgi un ginekologs,» atceras V.Kalnbērzs.