Ja P. Vaivaru ir uzrunājusi Vienotība, tad A. Pildegovičam, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, amata piedāvājumu ir izteikuši Valsts prezidenta Andra Bērziņa pārstāvji. Vienotība savu izvēli varētu darīt zināmu trešdien pēc Saeimas frakcijas tikšanās ar P. Vaivaru. Viņš ilgus gadus ir bijis diplomāts un Latvijā atgriezies šogad. P. Vaivars Dienai apstiprināja, ka Vienotība ir viņam piedāvājusi kļūt par premjera kandidātu. Plašākus skaidrojumus pretendents ir gatavs sniegt pēc tikšanās ar frakciju. Līdz sēdei no komentāriem atturējās arī Vienotības vadošie politiķi.
Valsts prezidents A. Bērziņš, kas nosauks personu, kurai uzticēt valdības veidošanu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā otrdien uz žurnālistu jautājumu, vai P. Vaivars varētu būt kandidāts, atbildēja, ka «varētu būt». Līdzīgi viņš atteica arī uz vaicāto par vēl vairākiem pretendentiem, atzīstot, ka ir apspriesta arī A. Pildegoviča kandidatūra. A. Pildegovičs sarunā ar Dienu bija atturīgs, uzsverot vienīgi to, ka augstu novērtē viņam izteikto piedāvājumu, par ko jūtas pagodināts. Plašākus komentārus nevarot sniegt, jo viss esot politiķu rokās. No sarunas ar A. Pildegoviču neradās iespaids, ka viņš būtu priekšlikumu noraidījis.
Valsts prezidents radiopārraidē pastāstīja, ka viņam bijusi regulāra domu apmaiņa ar Vienotības vadītājiem un «es ieteicu Vienotībai uzvārdus, kas likās piemēroti». Viņš arī Vienotībā redzējis vairākus kandidātus - bez partijas līderes Solvitas Āboltiņas valdības vadītāja pienākumus varētu uzņemties arī Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs un Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, uzskata A. Bērziņš. Ne vienu, ne otru partija nebija iekļāvusi ne sākotnēji izraudzīto kandidātu lokā, kurā bija Artis Pabriks, Krišjānis Kariņš un Ints Dālderis, ne izvirzījusi pēc tam, kad prezidents šo trijotni noraidīja. A. Bērziņš detalizēti savu rīcību nav skaidrojis. Citu partiju politiķi pieļauj, ka prezidents ir vēlējies mazināt Vienotības pēdējā laika pašpārliecinātību. Ja Dz. Zaķis prasmju un politiskās pieredzes ziņā būtu vispiemērotākais pretendents, tad mediji varētu atgādināt gadījumu ar auto iegādi, apejot nodokļu nomaksu, kā dēļ, iespējams, viņš nekandidē. Otrdien uz tālruņa zvaniem Dz. Zaķis neatbildēja.
Tas, ka Vienotība nevar no sava vidus izraudzīties premjeru, norāda uz partijas vājumu. Eiropas praksē tādu situāciju grūti iedomāties, ka valdošā partija izvirza premjera amatam cilvēku, kas nav neviens no šīs partijas līderiem un nebūtu piedalījies vēlēšanās, Dienai pirmdien atzina Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Iepriekš Vienotības līderi solīja jaunās valdības veidošanu sākt tikai tad, kad prezidents būs nosaucis premjera kandidātu.
Tikmēr kuluāros jau izskan iespējamie ministru vārdi. A. Bērziņš intervijā Radio sacīja, ka ir vairākas jomas, kurās nevar atļauties eksperimentēt, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura pēc Edmunda Sprūdža atkāpšanās jau tagad ir bez vadības.
Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma nesen informēja par iespējamo valdības sastāvu, kurā kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs bija minēts Zaļo un Zemnieku savienības deleģētais Māris Kučinskis, kurš jau ir vadījis šo ministriju. M. Kučinskis, kurš strādā Lielo pilsētu asociācijā, Dienai atzina, ka varētu šo darbu izdarīt, taču par iespējām ieņemt amatu varētu atbildēt tikai tad, kad valdības veidotāji būs sākuši runāt par darāmajiem darbiem. «Tagad ir iespaids, ka visu jau sadala, un tad piemeklēs vienu, kas brauks uz Briseli un vadīs Ministru kabineta sēdes,» teica M. Kučinskis.