Viņaprāt, daudzi nogaidīs līdz brīdim, kad būs skaidrība par nākamā gada budžetu, taču finanšu konsolidācijas sekas nebūšot tik smagas kā pērn. «Pagājušajā gadā konsolidācija notika, kad ekonomika kopumā gāzās bezdibenī. Šogad lēmumi mazāk skars strādājošos un mājsaimniecības un PVN likmju celšanas ietekme nebūs ļoti liela, katrā ziņā ne tāda, kuras dēļ attiekties no dzīvokļa pirkšanas,» uzskata A. Vilks. Viņaprāt, arī bankas jau ziemā varētu kļūt pieejamākas ne tikai uzņēmējiem, bet arī mājsaimniecībām. Nekustamā īpašuma nodokļa likmes necels radikāli, kamēr pastāv neadekvāta kadastrālā vērtība. No jauniem pirkumiem iedzīvotājus pagaidām attur neskaidrība par elektrības un gāzes tarifiem. «Ģimenes nogaida, bet ir skaidrs, ka 25 m2 uz cilvēku, kas pie mums ir vidējā platība, ir par maz, vajadzētu būt vismaz 30 m2. Kavē neskaidrības ar darbvietām. Ja cilvēkam ir stabils darbs, stabili ienākumi, arī bankas ir pretimnākošas, un, visticamāk, zviedru bankas jau drīz var saņemt signālu no mātesbankām iet tirgū aktīvāk. Ja izdosies bezdarbu kaut par pāris procentiem nodzīt uz leju, tas ļaus tirgum sakustēties, saka A. Vilks. Viņš prognozē, ka sociālo pabalstu pārvirzīšana no tā dēvētajiem simtlatniekiem uz atbalstu jaunu darbvietu radīšanai var dot pozitīvus rezultātus.
Premjera padomnieks cer uz tirgus atkusni pavasarī
Visticamāk, rosība nekustamo īpašumu tirgū varētu atsākties pavasarī, prognozē ekonomists, premjera ārštata padomnieks Andris Vilks (Vienotība): «Vispirms vajadzētu būt gataviem esošo projektu attīstītājiem, jo jaunu būvēšanai vēl nav pareizais laiks. Interese saglabāsies, un, kolīdz būs skaidrība par nākotni, tirgus sakustēsies, to rāda Igaunijas pieredze.»
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.