Pret nesamērību

Valdības izteikumi, ka sodi par kontrabandu jāpadara bargāki, ir pareizi. Izskanējušo ierosinājumu klāstā tikai nedaudz mulsina ideja par atbildības noteikšanu kontrabandas preces pircējam. Pirmkārt, nav pārliecības, ka no šā pircēja varēs daudz ko paņemt, jo konkrētā patērētāju grupa - sevišķi nelegālā alkohola - laikam gan nepieder pie sabiedrības pārtikušās daļas. Otrkārt, neapstrīdot to, ka kontrabandas preces iegāde arī pircēju dara līdzvainīgu par nesaņemtajiem nodokļiem, pircējam tas nav rūpals, un vairākumā gadījumu ne jau no labas dzīves šāds pirkums tiek veikts. Protams, tabaka un alkohols nav pirmās nepieciešamības prece, tomēr ir zināma atšķirība starp šo preču grupu un, teiksim, zagtu auto daļu vai nelegāli ievesta papagaiļa iegādi. Treškārt, samērīguma princips. Ja valsts, nosakot arī pircēja atbildību par kontrabandas iegādi, šādi mudina pilsoni uzņemties lielāku atbildību par savu rīcību, tad būtu tikai loģiski, ka bargāki sodi tiktu noteikti arī par nodarījumiem valstij amatpersonu rīcības dēļ. Ja pilsonis X, pērkot «kreisās» cigaretes, ir līdzvainīgs, ka valsts nesaņem no viņa varbūt pārdesmit latu mēnesī, tad pilsonis Y, kura lēmuma rezultātā sabiedrība cieš tiešus vai pastarpinātus zaudējumus desmitiem tūkstošu latu apmērā, arī ir nopelnījis ko vairāk par prēmijas noņemšanu. Ja neskaita līdz riebumam piesaukto «politisko atbildību», par reformām amatpersonu atbildības palielināšanas virzienā gan nekas nav dzirdēts.