Kā ierasts, katru rītu iebraucu degvielas uzpildes stacijā, lai nopirktu kafiju. Izņēmums nebija arī šis trešdienas rīts. Viss bija kā parasti - ielēju krūzītē kafiju un nostājos rindas galā, lai samaksātu par savu pirkumu. Tikai pie kases sapratu, ka somā maka nav. Krustām šķērsām izložņājot automašīnu, pēkšņi vienā brīdī kā zibens spēriens no skaidrām debesīm pār mani nāca apgaismība - pusvirus durvis!
Biežs scenārijs
Braucu atpakaļ uz mājām, cerot, ka maku būšu atstājusi tur. Uzskrēju uz savu dzīvoklī, meklēju - nekā, maka nav! Uzreiz zvanīju uz banku, lai nobloķētu kartes, bet telefoniski to nevarēju paveikt - bankas darbiniece jautāja kodus no kodu kartes, kura arī bija makā. Bet maka taču man nav. Skrēju uz banku, kur, darbiniecei izstāstot savu stāstu, maksājuma kartes tika nobloķētas, un, paldies dievam, neviens no mana konta nebija noņēmis ne santīma.
Uzreiz arī zvanīju policijai, kura diezgan operatīvi ieradās un apstiprināja, ka pēdējā laikā izplatītas šāda veida zādzības - kamēr dzīvokļa saimnieki guļ, laupītāji uzlauž durvis, izšiverējas tikai pa koridoru, paņem vērtīgāko, kas priekštelpā ir un dodas projām. Ar mani bija noticis precīzi šāds scenārijs. Policija, apskatot ārdurvis, vēl nobrīnījās, kā iespējams tik nemanot uzlauzt durvis, vienā brīdī pat ar aizdomu pilnu skatienu pavērās manā virzienā - ar jautājumu, vai es pati neesmu kādam iedevusi atslēgas.
Makā bija maksājuma kartes, bankas kodu karte, automašīnas vadītāja apliecība, automašīnas tehniskā pase, preses karte, pase. Apskatot dzīvokli sapratu, ka zaglis tiešām paķēris tikai to, ko redzēja koridorā, - bija nozadzis maku ar visiem dokumentiem, pierakstu bloknotus, laulības gredzenu un vērtīgākās rotaslietas. Istabā atradās dators, divi velosipēdi, video un foto tehnika, bet, par laimi, tik tālu nelūgtais nakts viesis nebija gājis.
Ir video
Kad policija jau bija aizgājusi, noskatījos pa logu, bija skaists trešdienas rīts, bet es jutos tik pretīgi. Kamēr esmu gulējusi, kāds ienācis manās mājās, turpat divu soļu attālumā no manas gultas izrakņājis manas mantas, nozadzis man tuvas un mīļas lietas un devies projām.
Kopā ar mājas saimnieku skatoties video novērošanas kameras ierakstu, varēja redzēt, ka plkst. 5.02 no rīta mājā ienāk kāds tumšā apģērbā tērpies druknas miesas būves vīrietis ar cepuri galvā un pēc 18 minūtēm, liekot kaut ko kabatā, iznāk no mājas un dodas Ziedoņdārza virzienā.
Kad trešdienas vakarā devos uz policiju, lai saņemtu paziņojumu par nozagto pasi, policijas darbiniekiem izstāstīju, ka mums ir video materiāls, kurā redzams, kā agri no rīta mājā ienāk kāds svešs vīrietis, un es varētu viņiem šo materiālu nodot, policisti izlikās nedzirdam manu sacīto, lika ātrāk parakstīt papīrus un doties. Man bija sajūta, ka viņi jūtas patiesi atviegloti, ka nav papildus jāņemas ar kādas personas atpazīšanu.
Es parakstīju papīrus, paņēmu puiku pie rokas un arī devos. Gāju uz mājām un domāju - vai es jūtos aizsargāta šajā valstī. Nē, es nejūtos aizsargāta. Policisti neizrādīja ne mazāko vēlmi atrast laupītāju.
Ceturtdienas rītā devos uz Pasu daļu, lai pasūtītu jaunu pasi, jo bez tās nevaru tikt pie savas bankas konta. Trešdien patiešām jutos kā bezpajumtnieks - skaidras naudas nav, automašīnas bākā pēdējā degvielas pile, bet pie savas naudas netieku, kamēr nav jauna pase. Aizņēmos naudu no draugiem un biju jau samierinājusies, ka pie savas naudas un rēķinu nomaksas tikšu tikai pēc divām nedēļām.
Par laimi
Ceturtdienas rītā, ierodoties darbā, mani patīkami pārsteidza kāda kolēģa jautājums, vai es neesmu pazaudējusi maku. Uz ko es izbrīnīta atbildēju - jā. Izrādās, strādnieki, kuri uzkopj Ziedoņdārzu, bija to atraduši kādā atkritumu urnā. Makā bija visi mani dokumenti, nekas nebija paņemts, un arī kāda vizītkarte. Strādnieki bija sazvanījuši šo personu, kurš sakontaktējās ar manu darbavietu un paziņoja par atrastajiem dokumentiem.
Biju ļoti priecīga par atrastajiem dokumentiem, bet kaut kur dziļi sirdī man ir rūgtums par policistu attieksmi. Nejūtos vairs droša pati savās mājās. Ir neizsakāmi rūgta sajūta, ka kāds ar saviem netīrajiem zābakiem ir izbradājis manas mājas un turpina nesodīts staigāt pa Rīgas ielām. Un kādēļ, lai viņu sodītu, ja policistiem pat neinteresē apskatīties novērošanas kameras video materiālu.