Policija, kas kādreiz bija milicija, sapuva jau septiņdesmitajos gados. Kopā ar Brežņeva kūrēto PSRS. Tā saucamā perestroika jeb pārbūve sākās ar šokējošiem milicijas vienaldzības, bezdarbības, noziegumu piesegšanas, pašu miliču veiktu noziegumu atmaskojumiem. Rakstīja par milicijas un kriminālistu saplūšanu. Par padomju milicijas deģenerāciju.
Sabruka PSRS. Tika atjaunota Latvijas valsts. Milicija tika pārsaukta par policiju. Tikumi nemainījās. Mežonīgie kooperatīvu laiki pārgāja mežonīgajā deviņdesmito gadu kapitālismā. Bezpreģels. Precīzi netulkojamais krievu vārds cilvēkiem, kuri zina krievu valodu, visprecīzāk raksturo sistēmu, kura no PSRS sabrukuma cauri deviņdesmitajiem ceļo uz mūsdienām. Sastopoties ar noteiktām lietām, Latvijas pilsonis ir pilnīgi neaizsargāts.
Asiņainie Jēkabpils notikumi uzrāva augoni. Alfas specvienībā? Sistēmā. To nevēlas redzēt, ka, ļoti iespējams, tā nav vienas struktūrvienības, bet visas struktūras problēma. Tikai Jēkabpils notikumos, pēc kuriem tirpas skrien pa kauliem, to ierauga visi.
Ir «mazākas» lietas, kas notiek katru dienu. Kad laikraksta Diena darbiniecei šonedēļ tika apzagts dzīvoklis, sieviete, kas uzticējās savai valstij, gāja likumā paredzēto ceļu. Policijas interese nebija liela. Nevienu neinteresēja pat saimnieka mājas videoieraksts ar iespējamo zagli. Tā ir pretīga sajūta, ka cilvēks atklāj: valstī policijas viņam nav.