Arī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (_Vienotība_) debašu noslēgumā atzina, ka šī diena ir parādījusi, ka «spējam veidot kopēju ārpolitiku, jo nopietnu domstarpību partiju vidū nav». Ministrs uzskata, ka šī tradīcija arī palīdzēs veidot vienotu Latvijas ārpolitiku.
Saeimas ārpolitikas debatēs, kuras Saeimas sēdē vēroja arī daudzi ārvalstu diplomāti, piedalījās gandrīz 30 runātāju, kuru vidū bija arī vairāki ministri. Tā ir jauna tradīcija, kura, pēc Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) domām, ir vēl viens solis ceļā uz to, «lai par mūsu lēmumiem valstī pirms to pieņemšanas tiktu diskutēts un šis process būtu atklāts un ikvienam saprotams». Saeimas priekšsēdes biedrs Gundars Daudze (ZZS) arī uzskata, ka šī diskusija bija gaidīta, par ko liecinot lielā interese. Debates bija pārbaudījums ārlietu ministram Ģ. V. Kristovskim, kas to ir izturējis, jo deputātu attieksme bija visai saudzīga, ja neskaita atsevišķu opozīcijas deputātu aizdomas, ka ministra ziņojumu ir rakstījuši ierēdņi, jo tas bijis ierēdniecisks. Tiesa, noslēguma runā Ģ. V. Kristovskim pašam gadījās misēkļi. Viņš pārteicās un aizsardzības ministru Arti Pabriku nodēvēja par ārlietu ministru, kā arī zaudēja spēju orientēties savās piezīmēs, un uz brīdi zālē iestājās klusums.
Deputātu runās izskanēja arī priekšlikumi. Andris Šķēle (PLL) teica, ka ES ir unikāla iespēja kļūt par pasaules lielāko ekonomiku, bet tikai ar norunu, ka «Eiropai jākļūst par federālo savienību, Eiropai jākļūst par īstām Eiropas Savienotajām valstīm», uz ko atsevišķi Vienotības deputāti reaģēja noraidoši. Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) aicināja darīt visu iespējamo, lai mazinātu Krievijas «maigās varas» ietekmi Latvijā, kura izpaužas, piemēram, kā Latvijas īpašumu un uzņēmumu pārpirkšana, uzturēšanās atļauju iegūšana u.c. Savukārt Saskaņas centra deputāti norādīja, ka «ārpolitika nedrīkst pārtapt par iekšpolitikas ķīlnieci un kalpot atsevišķu partiju šaurajām interesēm, kā tas diemžēl ne reizi vien ir bijis divdesmit gados, kad mākslīgi tika bojātas attiecības ar Krieviju, padarot kaimiņvalsti, kā arī vietējos krievus par biedēkli savam elektorātam». Iveta Grigule (ZZS) rosināja Afganistānā palielināt civilo ieguldījumu, veicinot mūsu uzņēmēju iespējas piedalīties šīs valsts atjaunošanas darbos.