Zināmas divas tādas līnijas - Zatlera Reformu partijai (ZRP) pret oligarhu ietekmi valdībā, bet VL-TB/LNNK - pret sadarbību ar Saskaņas centru, ko kā neiespējamu gan tagad uzskata arī citi labējie, bet VL-TB/LNNK pirmā atzinusi, ka dialogs ir nepieciešams. Sabiedrības saliedētību arī V. Dombrovskis minēja kā vienu no valdības prioritātēm.
«Pagaidām ir tikai tādi paziņojumi, kam neseko reāli darbi,» sacīja A. Bērziņš intervijā LTV Panorāmā, lūgts vērtēt šo valdību. Par to izteikties Valsts prezidents gatavs tikai pēc 1. aprīļa jeb «pirmā ceturkšņa», jo līdzšinējā valdības darbība prezidentam vairāk asociējas ar iepriekšējās aizsākto darbu pabeigšanu. To vidū minams gan šā gada budžets, gan starptautiskā aizdevuma programmas pabeigšana. V. Dombrovska trešā valdība, kuru Saeima apstiprināja 25. oktobrī, tomēr atšķiras no iepriekšējām. Ne tikai ar Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK ienākšanu - pirms gada pret sadarbību ar to Vienotība asi iebilda. Jaunajā koalīcijā ar Aivara Lemberga vārdu saistīto Zaļo un Zemnieku savienību ir nomainījusi ZRP, kurai A. Lembergs ir aiz «sarkanās līnijas». Pat viena ZZS ministra paņemšana valdībā ZRP līderim Valdim Zatleram šķiet neiespējama, jo tas nozīmētu beigas iesāktajai cīņai par oligarhu ietekmes mazināšanu. Vienotībai, kura gan cieta no sadarbības ar ZZS, tomēr ar to ir izveidojušās cilvēciski saprotamas saites, kas liedz, piemēram, tā uzreiz no visiem amatiem atbrīvot ZZS cilvēkus. Tas savukārt izjundī dusmas ZRP aprindās. Tā ir viena no partneru attiecību neredzamajām šķautnēm. Otra varētu būt tā, ka Vienotība un ZRP viena otrā saskata politiskos konkurentus, un no šī viedokļa vislabāk varētu justies Nacionālā apvienība, jo kā vieniem, tā otriem varētu būt vajadzīga kā sabiedrotais pret trešo. Jūtams, ka visas trīs partijas arī cenšas demonstrēt vēlētājiem tikai tām raksturīgo, lai nezaudētu savu identitāti. Lasot Valsts prezidenta vēstījumu, tomēr nav viegli saprast, kāpēc viņš ir noraizējies par politisko spēku attiecībām. A. Bērziņa vēstule ir tapusi, apkopojot partiju sacīto tikšanās reizēs, kur, starp citu, atsevišķi politiķi arī sūrojušies, ka šajā Saeimā vairs nepastāvot «kuluāru sarunu kultūra».
Publiski tiek radīts cits iespaids. Nesen preses konferencē labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) sacīja, ka jūtot komandas un pleca sajūtu. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (ZRP) to raksturoja kā lietišķu darbu, bet V. Dombrovskis saredz potenciālu valdībai nostrādāt līdz Saeimas pilnvaru beigām, «jo darbs notiek pietiekami konstruktīvi un iezīmējas ambiciozi reformu plāni». Piesardzīgāks ir viens no VL-TB/LNNK līderiem Raivis Dzintars, kurš aģentūrai LETA atzinis: «Mēs nekad neesam teikuši, ka šī koalīcija ir ideāla, tajā ir ļoti daudz pretrunu, bet tā ir labākā koalīcija, kāda 11. Saeimā iespējama.» Vienotība, ZRP un VL-TB/LNNK tika pieteikta kā reformu un tiesiskuma koalīcija. Tai patiešām ir izdevies pieņemt vairākus lēmumus, kas iepriekš ilgstoši nebija iespējams, jo tā dēvētie tiesiskuma aizstāvji Saeimā bija mazākumā. Pēc vēlēšanām ir ieviesta nulles deklarācija, panākta aizklāto balsojumu atcelšana par virkni amatpersonu, bez strīdiem iecelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, kuru gan atbalstīja arī opozīcija. Kā apliecinājums koalīcijas spējai saprasties varētu būt arī prasme vienoties par Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvu, kur gan izšķirošais balsojums vēl ir priekšā. Šo lēmumu pieņemšana, visticamāk, nebūtu iespējama, ja lielajā politikā nebūtu ienākusi ZRP. Valsts prezidenta vēstulē tas, ar ko lepojas koalīcija, nav uzteikts. A. Bērziņš paslavējis koalīciju par Fiskālās disciplīnas likumu.