Ir tikai viens «bet». Brīžam šķiet, ka mūsu politiķi dzīvo citā dimensijā. Tā vietā, lai nostiprinātu mērķtiecīgu attīstības politiku, parādījies vilinājums atgriezties pie tērēšanas.
To apliecina, piemēram, diskusijas par nākamā gada valsts budžetu. Pēc pērn panāktās vienošanās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu par diviem procentpunktiem no 2014. gada daži koalīcijas partneri tagad vēlas no šī lēmuma atkāpties, argumentējot, ka pārmērīgi samazināsies budžeta līdzekļu pieejamība sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Ja valdība nepilda solīto, tas ir nelāgs signāls uzņēmējiem. Galu galā uzņēmēji rēķinājās, ka nodokļu slogs samazināsies.
Atkāpšanās no šī solījuma ir nelāgs signāls arī investoriem. Diemžēl mēs nepietiekami novērtējam neiegūto, garām palaisto investīciju ietekmi uz budžetu, kas ilgtermiņā varētu būt daudz spēcīgāka nekā augstāku nodokļu sniegtais īstermiņa efekts. Joprojām nav rasts risinājums arī elektrības cenas nepaaugstināšanai - uzņēmumiem OIK izmaksu būtiskā pieauguma dēļ. Tas būs milzīgs izmaksu slogs uzņēmumiem, jo īpaši energoietilpīgajās ražošanas nozarēs.
Protams, atbalstīt sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus ir svarīgi, turklāt tas ļauj politiķiem izskatīties labiem sabiedrības acīs. Diemžēl nereti tiek aizmirsts, ka naudas ir tik daudz, cik paši spējam saražot. Proti, vairāk par pabalstiem cilvēkiem nepieciešamas darbvietas, kas samazinātu pabalstu ņēmēju skaitu un ienestu naudu valsts budžetā nodokļu veidā.
Mēs vēl arvien esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, un vienīgais, kas var padarīt mūs bagātus, ir jaunas darbvietas, nevis pabalsti. Ja būs izaugsme un darbvietas ar normālām algām, ja izdosies piesaistīt investīcijas, samazināsies pabalstu ņēmēju skaits un būs pietiekami daudz naudas sociālajam atbalstam tiem cilvēkiem, kuriem tas patiešām ir nepieciešams.
Patlaban jāizsver prioritātes un jāsaprot, vai ejam uz uzņēmējdarbības attīstību un iekšzemes kopprodukta pieaugumu vai arī fokusējamies uz to, kā visu pārdalīt pēc iespējas vienlīdzīgāk. Tā ir izvēle starp īstermiņa pārdales un ilgtermiņa attīstības politiku.
Es savu likmi liktu uz uzņēmējdarbības attīstību, jo bez tās pārdalāmā diemžēl vairāk nekļūs un neko pēc būtības atrisināt neizdosies. Tieši tāpēc diskusijās par to, kā mazināt sociālo nevienlīdzību, vispirms jāraugās un jāizvēlas tādi risinājumi, kas nepazemina mūsu biznesa konkurētspēju un pievilcību investīcijām. Viens no šādiem risinājumiem ir solītā IIN samazināšana. Cita iespēja - investīcijām augstajās tehnoloģijās vai citās nozarēs ar augstu konkurētspēju un pievienoto vērtību jāpiemēro īpaši labvēlīgs nodokļu režīms un citi atbalsta instrumenti.
*Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs