Sākums pērn
Aktīvas diskusijas par municipālo un valsts uzņēmumu iespējamo privatizāciju sākās jau pagājušā gada rudenī. Tad bija jālemj, kur gūt līdzekļus valsts budžeta sabalansēšanai - vai nu radikāli samazināt izdevumus, vai arī aizņemties. Viļņas mērs Viļus Navicks nāca klajā ar iniciatīvu privatizēt gandrīz vai visus pilsētai piederošos uzņēmumus - no transporta uzņēmumiem līdz pat tiem, kas nodarbojas ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu.
Savukārt valdība apstiprināja plānu 2010. gadā privatizēt ap 50 valsts uzņēmumu. To vidū bija Kuršu kāpas pārceltuve, patronu ražošanas rūpnīca, ģeotermisko pētījumu firma Geoterma. Tiesa gan, to uzņēmumu, kuru akciju pārdošana varētu dot vislielākos līdzekļus (Lietuvas dzelzceļš, Lietuvas pasts, Klaipedos nafta), sarakstā nebija.
Jau tad ekonomiskā kluba Naudas plūsma prezidents Audrus Dzikevičs pievērsa uzmanību tam, ka pārdot lielus un investorus interesējošus uzņēmumus var bez problēmām, taču tas nozīmētu, ka valsts zaudētu iespējas regulāri saņemt dividendes. Turklāt krīzes laikā saņemt tiešām daudz naudas par valsts uzņēmumu varētu izrādīties grūti piepildāms plāns.
Bažas par investoru
Lietuvas ekonomisko pētījumu centra eksperts Viktors Veits uzskata, ka privatizēt infrastruktūras uzņēmumus (enerģētikā, ūdensapgādē, transportā utt.) drīkstētu tikai tādā gadījumā, ja valsts noteiktu stingrus mehānismus pakalpojumu cenu kontrolei.
«Pretējā gadījumā investors, jaunais monopoluzņēmumu īpašnieks gribēs atpelnīt investīcijas, paaugstinot pakalpojumu cenas. Un tas nav nekas cits kā naudas aizņemšanās no investora apmaiņā pret viņam garantētiem ienākumiem nākotnē. Valsts varbūt arī iegūtu ne mazums naudas par akcijām, taču investora «zaudējumi» būtu jāsedz no patērētāju kabatām,» saka V. Veits.
Šogad jūlija sākumā Lietuvā tika publiskots valsts kontrolēto uzņēmumu apskats. Tajā tika atzīmēts, ka ap 300 uzņēmumiem pieder īpašumi 17,3 miljardu litu (6,452 miljardu ASV dolāru) apjomā, taču ik gadu valsts budžets no tiem dividendēs iegūst vien 30 miljonus litu (11,189 miljonus ASV dolāru).
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pasteidzās šos jaunumus komentēt asi: «Varbūt labāk to nevajadzēja publiskot, jo šādi fakti atklāj bezpalīdzību un nekompetenci valsts uzņēmumu pārvaldē. Ko tas nozīmē? Nemākam pārvaldīt uzņēmumus? Nemākam kontrolēt? Bet varbūt to nemaz negribam darīt?»
Stratēģija būs rudenī
Premjerministrs A. Kubiļus uz to reaģēja ātri, paziņojot, ka tiešām valsts uzņēmumi darbojas neefektīvi, tāpēc tiem jāpiesaista privāts kapitāls.
To, kādā veidā tas tiks darīts un kādu stratēģiju izmantos, lai mainītu valsts uzņēmumu pārvaldīšanas sistēmu, Ministru kabinets plāno paziņot rudenī.
Savukārt ekonomikas ministrs Daiņus Kreivis saka, ka Lietuvas valsts uzņēmumi jāpārveido pēc Zviedrijas parauga, panākot, ka no to darbības valsts budžetā ik gadu uz katru valsts iedzīvotāju varētu iegūt ap 750 litu (279,74 dolāri).
Tas nozīmē, ka valdība cer no valsts uzņēmumiem, kuriem piesaistīti investori, katru gadu dividendēs nopelnīt līdz pat 1,5 miljardiem litu (0,559 miljardi ASV dolāru). Ja notiktu 300 valsts uzņēmumu tiešā privatizācija, tad varētu iegūt ap 6,5 miljardiem ASV dolāru.