Saeimā aizvadītajā nedēļā pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Pensiju likumā. Nenoliedzami, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas (SAS) ilgtspēju, ir nepieciešamas izmaiņas. Nenoliedzami ir arī tas, ka šādiem grozījumiem ir jābūt vispusīgi izvērtētiem un pamatotiem, jo tie atstās nozīmīgu ietekmi uz lielu sabiedrības daļu. Sociālās sistēmas ilgtspēja un stabilitāte tiek pasniegta kā šo grozījumu galvenais mērķis. Bet vai tas tā tiešām ir?
Diemžēl šī acīmredzamā nepieciešamība pienācīgi izvērtēt piedāvātos grozījumus tika ignorēta pat attiecībā uz Saeimu. Patiesībā deputātiem vispār netika dota iespēja pārliecināties par šo grozījumu atbilstību tik skaisti deklarētajām rūpēm par stabilu sabiedrības vecumdienu nodrošināšanu.
Saeimai iesniegtajos materiālos vienīgie pieejamie aprēķini aprobežojās tikai ar diviem gadiem, turklāt tikai ar šo 2014. un 2015. gadā veicamo grozījumu tiešo ietekmi uz speciālo budžetu. Savukārt aprēķini par iespējamajiem netiešajiem izdevumiem, kuri rastos šo grozījumu sakarā (piemēram, paaugstinot pensionēšanās vecuma slieksni, pieaugtu bezdarbnieku skaits, tātad arī izmaksas, kas saistītas ar bezdarba apdrošināšanu), kā arī aprēķini par jebkādiem budžeta ieņēmumiem nebija pieejami vispār! Tas liecina vai nu par acīmredzamu atbildīgo ierēdņu nekompetenci, vai arī nespēju sagatavot pamatojumu atbilstoši izvirzītajiem politiskajiem mērķiem, kuri nav reāli īstenojami, vai arī par attieksmi pret Saeimu, kura tāpat neko nesapratīs. Tāpēc aprēķinu vietā deputātiem tika rādītas krāsainas bildītes ar grafikiem, kuri uzskatāmi demonstrēja, kā šie grozījumi atrisinās Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas.
Piemēram, vienā no grafikiem tika demonstrēts, ka grozījumi 2014. gadā dos 140 miljonu latu lielu ietaupījumu, savukārt Labklājības ministrijas (LM) iesniegtajos materiālos Saeimai izceltā tekstā tiek apgalvots, ka kopējais finansiālais ietaupījums valsts speciālajā budžetā 2014. gadā būs 9,3365 miljoni latu.
Mans darbs desmit gadus ir bijis saistīts ar tarifu aprēķinu pamatotības izvērtēšanu. Pensiju aprēķinu pamatprincipi ir līdzīgi - ir izejas dati, ir metodika, pēc kuras tiek veikti aprēķini, un ir matemātiskais modelis, kas ļauj noteikt atsevišķu mainīgu faktoru ietekmi uz rezultātu.
Gandrīz nekas no tā nebija iesniegts, tāpēc vēl pirms Lieldienu brīvdienām vērsos LM ar lūgumu iesniegt man šos izejas datus, izmantoto aprēķinu metodiku, pieņēmumus un aprēķinu modeļus, lai es varētu pārliecināties par piedāvāto aprēķinu pamatotību un to reālo ietekmi. Šādi dati no LM netika saņemti.
Mēģinot izmantot pieejamos Statistikas pārvaldes pēdējos Tautas skaitīšanas datus, nācās secināt, ka tie atšķiras no datiem, kas izmantoti LM iesniegtajos aprēķinos. Piemēram, LM aprēķinos izmantoto nākotnes pensionāru skaits pārsniedza to cilvēku skaitu pašlaik, no kuriem nākotnē šiem pensionāriem būtu jārodas. No kurienes?!
Jāņem vērā, ka saskaņā ar Latvijā izmantoto pensijas formulu saņemamās pensijas apmērs ir apgriezti proporcionāls prognozējamajam mūža ilgumam pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, visus mūs uzmanīgus vajadzētu darīt uzstājīgajiem grozījumu autoru apgalvojumiem par nozīmīgi pieaugošo mūža ilgumu Latvijā. Kādēļ? To palielinot, cilvēkiem izmaksājamās pensijas apmērs kļūst mazāks. Jāatzīst, tas ir ļoti ērts veids, kā valdībai ne no nekā konsolidēt speciālā budžeta izdevumus. Diemžēl datus, kas apliecinātu sagaidāmo nozīmīgo mūža pieaugumu, LM nespēja iesniegt.
Savukārt, iepazīstoties ar pieejamo informāciju par grozījumiem speciālajā budžetā, nav redzama pamatojuma, kādēļ pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir jāveic jau 2014. gadā. Ja tik tiešām rūpes ir par to, lai veidotu sabalansētu speciālo budžetu, tad kas liedz jau nākamajā, 2013. gada budžetā pensiju piemaksas no speciālā budžeta pārnest atpakaļ uz pamatbudžetu, kur tām arī būtu jāatrodas, nevis gaidīt 2014. gadu? Kopējā budžeta bilancē tas neko nemaina, toties atrisina sabiedrībai tik sasāpējušos jautājumu par pensionēšanās vecuma straujo palielināšanu, jo tas dotu aptuveni papildu 130 miljonu latu ietaupījumu speciālajā budžetā, kas ar uzviju nosegtu tos izdevumus, kurus tagad piedāvā segt ar straujāku pensijas vecuma paaugstināšanu, kas saskaņā ar pašas LM aprēķiniem 2014. gadā dos apmēram astoņus miljonus latu, bet 2015. gadā -17 miljonus latu lielu ietaupījumu.
Iespējams, ka piedāvātie grozījumi tiešām spēs atrisināt Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmas, bet šis risinājums atkal tiks īstenots tā, kā tas ir ērtāk un vieglāk valdībai, nevis vajadzīgs Latvijas tautai - kā parasti, vienkārši uzveļot visu smagumu uz tās pleciem, tā vietā, lai pacenstos pielikt arī savu plecu šīs nastas nešanā - nākot ar tikpat konkrētiem priekšlikumiem ne tikai par izdevumu apgriešanu, bet arī par ieņēmumu palielināšanu speciālajā budžetā.
Tas nebūtu nemaz tik sarežģīti, ja vien būtu tāda politiskā griba - daudz kas būtu iespējams, izmantojot sociālās apdrošināšanas sistēmas 2. pensiju līmenī uzkrātos fondus, kuri šobrīd pārsniedz 900 miljonus latu, kas pamatā ir ieguldīti citu valstu vērtspapīros, baro citas ekonomikas, bet Latvijas pensiju maksātājiem pa šiem gadiem nodrošina smieklīgi niecīgu ienesīgumu - vidēji mazāku nekā 0,5% gadā - tā vietā, lai tiktu nodrošināta iespēja tos ieguldīt Latvijas ekonomikā, ar pienācīgu atdevi, veidojot jaunas «baltās» darba vietas un tādējādi iemaksas sociālajā budžetā. Bet tas ir daudz grūtāk un atbildīgāk, nekā vienkārši kaut ko nogriezt. Un kādēļ gan censties ko darīt, ja var panākt vajadzīgo lēmumu pieņemšanu, liekot Saeimai strādāt kā aklai balsošanas mašīnai.