Visu valstu, arī Latvijas, masu saziņas līdzekļi uzkurina kaislības, apsverot, vai eiro un eirozona vispār saglabāsies. Daudzi pazīstami ekonomisti un finansisti, īpaši ASV, pareģo drīzu eirozonas sabrukumu. Džordžs Soross jau maijā paziņoja par eirozonas sabrukumu rudenī. Tas nav noticis.
Eirozonā patiesi ir problēmas ekonomikas jomā, bet tās nav saistītas ar valūtu eiro. Problēmas radušās daudzu valstu bezrūpīgās un bezatbildīgās politikas - grezni dzīvot uz parāda - dēļ. Tas ir daudzkārt apspriests, nav jēgas atkārtoties. Tāda pati problēma ir arī ASV, starpība tikai tā, ka ASV dolārs ir starptautiska valūta. Drukāšanas mašīnu var ieslēgt un visas problēmas uzvelt valstīm, kuras lieto ASV dolārus. ASV nedzīvo ar nopelnīto naudu, bet uz finanšu spekulāciju un mahināciju ar dolāriem rēķina. Tomēr ASV nav sabrukušas un netaisās to darīt. ASV interesēs ir saasināt situāciju ap eiro.
Amerikāņu rakstnieks Marks Tvens teicis, ka «baumas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas», un to var attiecināt arī uz baumām par eiro nāvi. Agrāk vai vēlāk eirozonas valstis ievedīs kārtību finansēs un ekonomikā, galvenokārt izdevumu ekonomijas un optimizācijas veidā, ko Latvija jau izdarījusi. Un nekā citādi, jo eiro nav pasaules valūta, to nav iespējams drukāt, kā ASV dolārus. Tādēļ nav iemesla uztraukties par Eiropas Savienības sabrukumu.
Ko nedara mūsu valdība? Neveic aktīvu izskaidrošanas darbu ne TV, ne drukātajos masu saziņas līdzekļos, ne internetā. Nedaudzajās uzstāšanās reizēs jūtama nedrošība, slābanums un nepārliecinātība, nav pamatotu argumentu. Galvenais arguments - iespēja aiziet no paaugstinātās vērtības lata, iespēja, kuru garām palaist nedrīkst. Faktiski jau šodien esam piesaistīti eiro.
Aptaujas rāda iedzīvotāju bailes, ka līdz ar eiro ieviešanu paaugstināsies cenas, kā jau noticis daudzviet. Iespējams, katrā valstī tam ir atšķirīgi iemesli, bet ir arī kopējs faktors - nekontrolējama, spekulatīva un nesodāma tirgotāju uzvedība. Kas aizstāv eiro neieviešanu? Galvenokārt tie, kuri nodarbojas ar importu - jo stiprāks lats, jo viņiem izdevīgāk. Turklāt imports uz Latviju ir 1,5 reizes lielāks par eksportu.
Valdībai nopietni jāveic atklāts un intensīvs darbs iedzīvotāju vidū par eiro ieviešanas lietderību, nenovedot lietu līdz referendumam ar neparedzamu rezultātu. Svarīgi laikus uz etiķetēm norādīt cenu eiro un latos, izdot pārejas noteikumus, ievērojot citu valstu negatīvo pieredzi. Vismaz pusgadu pēc pārejas uz eiro jāaizliedz mainīt cenas bez attiecīgu aprēķinu un pierādījumu iesniegšanas. Vainīgie jāsoda ar lielām soda sankcijām. Jāizveido kontroles grupas, jāuzklausa ziņas no iedzīvotājiem. Dažiem tas var likties naivi un nenopietni, bet ir iedarbīgi un nav pretrunā brīvā tirgus prasībām. Anarhistisks tirgus jākontrolē un stingri jāuzrauga. Nedrīkstam pieļaut, ka viena cilvēku grupa nepamatoti iedzīvojas uz citu rēķina. Noteikumiem jābūt skaidriem, precīziem, nepieļaujot dažādus iztulkojumus. Ja viss tiks sagatavots un tautai izskaidrots, tad būs kārtībā. Negribētu, lai valdība paļautos uz «runājiet, cik gribat, bet mēs izlemsim un izdarīsim, kā uzskatīsim par vajadzīgu». Šoreiz tas varētu arī neizdoties.
*Ekonomikas doktors, profesors, a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs