Sāpīgajai latviešu leģiona vēsturei Otrajā pasaules karā nekad nebūs salikti visi punkti uz i. To ir pārāk daudz. Dienas 16. marta numurs bija veltīts leģionam. Latviešu leģionam, kurā brīvprātīgo bija 15-20%, bet pārējos piespieda doties karā brīvprātīgi obligāti - ar nāves un koncentrācijas nometnes draudiem. Tāpēc 16. marts ir piemiņas datums, kurā pompam nav vietas. Šodien nav vietas maldiem un ilūzijām, ar kādiem tālaika propagandas mašīna apstrādāja cilvēkus, lai tie domātu, ka cīnās par Latviju, nevis mirst par trešā reiha uzvaru. Latvieši savā lielajā vairākumā - ar izņēmumiem diemžēl - necīnījās par nacismu. Viņi karoja ar savām ģimenēm un Latviju sirdī, jo viņiem nebija izvēles. Šajās dienās no 1944. gada 16. līdz 18. martam pie Veļikajas upes Novgorodas apgabalā Krievijā risinājās sīvas cīņas par augstienes ar apzīmējumu «93,6» ieņemšanu. Šajās kaujās pirmo reizi cīnījās un kopā krita abas latviešu leģiona divīzijas. Tomēr atcerēsimies, kas latviešu SS brīvprātīgo leģions tika izveidots 1943. gada 10. februārī ar Ādolfa Hitlera pavēli. Tāpat atcerēsimies, ka tā armija, kurā karoja ap 50 000 latviešu leģionāru, bet kopā 110-115 000 latviešu karavīru, bija nacistiskās Vācijas armija. Nirnbergas kara tribunāls par noziedzīgām pasludināja četras organizācijas - nacionālsociālistisko partiju, gestapo, drošības policiju un SS. Tomēr 1950. gadā ASV Pārvietoto personu komisija atzina, ka latviešu leģions ir savrupas, no SS atšķirīgas daļas, kādas tās faktiski arī bija.
Punkti uz i
Dienas replika
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.