Kāda šodien ir Somijas stikla māksla? Kā tā attīstās? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz jaunākā ceļojošā retrospektīvā izstāde Somijas stikla māksla 2005-2010, kuru starptautiskam vērtējumam sagatavojis prestižais Somijas Stikla muzejs Rīhimeki. Līdztekus pasaules stikla vēstures tematikai šis muzejs dokumentē materiālus par 300 gadu seno Somijas stikla rūpniecību no tās pirmsākumiem līdz tālākai stikla mākslas un dizaina evolūcijai un virzībai šodien. Lai popularizētu savas valsts stikla mākslas nozares sasniegumus, muzeja darbinieki ik pa laikam sapako mākslas darbus un ved tos rādīt ārpus robežām. Iepriekšējā piecgades izstāde Rīgā bija skatāma 2008. gadā, atsevišķu mākslinieku darbi izstādīti arī citviet. Šī - svaigākā - ekspozīcija līdz nākamā gada 3. janvārim aplūkojama Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM).
Šīs izstādes kuratore, DMDM Keramikas kolekcijas glabātāja Dace Ļaviņa, taujāta, kurš darbs viņai pašai patīk vislabāk, izvēlas ar grūtībām. «Katrā ir kaut kas neparasts - forma, krāsa. Man, piemēram, patīk Vesas Varela vāze Siļķu zveja. Ja labi ieskatās, visas siļķes peld vienā virzienā, tikai trīs peld pret straumi. Iekšpuse traukam ir zila kā jūra. Vesa Varels ir viens no interesantākajiem somu stikla māksliniekiem,» aizrautīgi stāsta D. Ļaviņa. «Elegantas glāzes - kā smilšu pulkstenis, to savienojuma vieta ir tik trausla.»
Stilīgi, eleganti, krāsaini trauki, skulptūras ar pārdomātu tektoniku un plastiku, mākslas objekti, kuros dažbrīd atklājas zināma humora deva, pārdomas rosinošas instalācijas - tāds ir ekspozīcijas darbu diapazons. 65 somu mākslinieku 327 darbi. Stikla apstrādes tehniku daudzveidība ir pārsteidzoša - izmantotas klasiskās aukstās un karstās tehnikas, inovatīvas autortehnikas, kur pavisam «sveši» materiāli tiek «salaulāti» ar stiklu. Mākslas darbu tapšanas procesā stikls tiek pūsts, plēsts, griezts, locīts, rullēts, virpināts, audzēts un pakļauts citām manipulācijām. Paralēli muzeja 3. stāvā apskatāma arī izstādes sponsoru - stikla ražotnes Iittala - produkcija. Ar to saistīti izcilie dizaineri Alvars Ālto, Tapio Virkala un Kajs Franks, kuri savulaik atnesuši Somijai atzinību pasaules izstādēs Parīzē, Londonā, arī Milānas triennālēs.
Kamēr Somija pārsteidz ar savām stikla mākslas tradīcijām, Latvijas stikla ražošanā ir iestājusies pauze. D. Ļaviņa atgādina, ka pagājušā gadsimta 30. gados Romāns Suta strādāja ne tikai porcelānā, bet veidoja stikla gravējumus. Arī masu produkcija gan Iļģuciema, gan Līvānu rūpnīcā bija interesanta, nemaz nerunājot par Kuzņecova fabriku un Jesenes porcelāna ražotni. «Stikla māksla ir ļoti sarežģīta, jo mākslinieks viens pats neko nevar izdarīt. Māksliniekam ir ideja, tiek uzzīmēts dizains, un tad nāk meistars stikla pūtējs, kas mēģina iegūt iecerēto formu. Darbs mainās procesa gaitā,» skaidro D. Ļaviņa.