Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Putnabērna nāvīgā demagoģija

Marionešu teātris Latvijā ir «aizsargājamais žanrs». Pēdējo reizi - Leļļu teātrī, kad viesrežisors Aleksandrs Mindļins no Sanktpēterburgas iestudēja marionešu izrādi pieaugušajiem Karmena. Sievietes versija, kaut leļļu izrādes pieaugušajiem, arī marionešu, Latvijā pazīstamas kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad Leļļu teātrī populāras bija tādas izrādes kā Dekamerons, Dievišķā komēdija; Arnolds Burovs pat bija iestudējis Brehta Trīsgrašu operu.

Laikmetā, kad kamerstilu - klusumu un smalkas vibrācijas starp mākslas darbu un tā uztvērēju - izkonkurē sintētisks episkums un specefektu kairinājumi, priecīgs pārsteigums ir režisora Ģirta Šoļa sadarbībā ar mākslinieci Veltu Emīliju Platupi tapusī makabrā marionešu izrāde Pasaka par Veco Nāvi. Uz šo iestudējumu tiešām nevajadzētu nākt tiem, kam nemaz nav melnā humora izjūtas, un pavisam maziņajiem, jo šī, protams, nav pasaka mazajiem par zvēriņiem. Balādiski spokainā atmosfēra liek noskaņoties uz Tima Bērtona, E. T. A. Hofmaņa, Tīģerliliju un pat Hičkoka «faila».

Skatītājus pie ieejas zālē sagaida aktieri (Madars Zvagulis, Kristians Kareļins, Aleksejs Geiko). Saņurcīti melni uzvalki, košas puķes pie krūts, katliņi. Baltas sejas ar tumšiem acu lokiem, kā izkāpuši no ekspresionistu filmām. Mēmā drūmumā viņi uzmanīgi nopēta katru atnākušo, dažu labu ar pavēlošu galvas mājienu pārsēdina uz citu vietu. Pirāti? Kaprači? Mirušo pārcēlāji? Izrādei ir riņķveida kompozīcija. Tā sākas un beidzas ar vētru, kurā nogrimst kārtējais kuģis. Sākumā to nodara Nāve, beigās - jau viņas māceklis un profesijas mantinieks Putnabērns. Sintezatoru izgaismo prožektori - divas sarkanas kapu sveces. Spokainā interpretācijā pirāti/kaprači/pārcēlāji izpilda grupas Manta skaisto Edgara Šubrovska dziesmu: «Vai tur nāve jūras malā nedejo pa akmeņiem?».

Jau kopš neatminamiem laikiem cilvēki mākslā, arī latviešu pasakās, ir vēlējušies pasmieties nāvei tieši ģīmī. To dara arī Ģirta Šoļa un komandas dance macabre laikmetīgā versija. Šai Nāvītei gan nav nekāda ģīmja. Mazs, smalks ģīmītis, gadsimtiem rūpīgi pūderēts, mazliet uzmestu lūpu, ka tik daudz darba un kārtīga palīga nav. No drebelīgā skeletsunīša Kauliņa darbā nekādas jēgas nav. Asprātīgās, barokāli greznās un filigrānās marionetes darinājusi māksliniece Velta Emīlija Platupe, kurai šī ir debija profesionālajā teātrī. Viņas klātbūtne izrādē piešķīrusi puišu paskarbi vienkāršajai pasaulei eleganci. Šī Nāve vairs nav nekāda panēsāta mugursoma (Ģ. Šoļa objektu un leļļu teātra izrāde Stāsts par Danielu Reju, DDT, 2006). Nāve zalgo savas briljantactiņas kā Demjena Hērsta Miroņgalvas māsīca. Uzpucējusies, vienmēr formā, kā nekā - darbs cilvēkos. Rozā pūkaina bolero jaciņa. Gari, plandīgi svārki. Platmale. Darbistaba - kabinets kā buduārs, ja ne izkapts pie sienas.

Nāve ir veca un nogurusi un meklē savu mācekli. Putnabērns ir gatavs. Jau ilgi rūpīgi trenējies. Tikai viņš to nezina, precīzāk - neatzīst.

Morāle? Nāves acī redzam baļķi, savā - ne skabargu? Putnabērns ir dīvains tēls, un neteikšu, ka līdz galam saprotu autoru ieceri. Tomēr par viņu prātot ir interesanti. Ja grib, viņā var saskatīt arī visu cilvēces lielo ideoloģisko monstru pirmtēlu. Viņš medussaldā mazuļa balsī (nez kāpēc ar krievu akcentu) ir sacēlis izsmalcinātas atrunu barikādes, lai attaisnotu sevi, - nē, nē, nē, viņš nav sērijveida slepkava, bet tikai palīdz pelīšu dvēselēm aiziet jau laikus labākā pasaulē. Mazliet gan mulsina reālistiskā sižetiskā līnija. Protams, arī latviešu tautas pasakās vai Krilova fabulās cilvēku tikumi un netikumi tiek izspēlēti uz nabaga lopiņu ādas. Tomēr - šķiet nedaudz savādi, ka Putnabērns izskatās pēc plēsējputna mazuļa, kuram nogalināt peles ir dabas instinkts, nevis psihiska kroplība vai ļaunums.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?