Savulaik bija plaši izplatīts priekšstats, ka monarha pieskāriens var dziedināt vai citādi pozitīvi ietekmēt to laimīgo, kuram izdevies pietuvoties varas simbolam. Laiki mainās, tomēr ir modeļi «tautas» un «varas» savstarpējās attiecībās, kas saglabājas. Šķiet, līdzīgi domā Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš nepārprotami apņēmies kopīgi nofotografēties ar maksimāli lielu LR robežās dzīvojošo skaitu (lai gan kādēļ ierobežot sevi ar LR?). Turklāt nevis vienkārši stīvi pozēt, bet dalīties ar varas sakrālo auru, līdzpilsoņus apķerot ap pleciem, vidukli (arī te paveras lielas iespējas variantiem). Tas ir apburoši.
Ja sakrālā ķermeņa iešanas tautā temps saglabāsies un kontakts padziļināsies, varam sagaidīt, ka jau drīz vien pēc t.s. selfijiem ar Vējoni procesa līdzdalībniekiem sāks dzimt īpaši apdāvināti bērni, būtiski uzlaboties profesionālā izaugsme un sāks izklīst nīgri mākoņi debesīs. Un galu galā selfiju jēdziena latviskojums būs nevis «pašiņš» vai «sevītis», bet «vējonītis».
Tomēr var būt arī tā, ka jaunievēlētais prezidents ne tik daudz apzinīgi pilda monarha «svētā ķermeņa» funkcijas, cik bez liekas publicitātes īsteno vērienīgu mūsdienu mākslas projektu, darbojoties tajā kā mākslas objekts. Nu, tāda variācija par «body art» tēmu vai performance saproties. Proti, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju iespējas, galva reibst, iztēlojoties, kādos tik kontekstos radoši noskaņoti ļaudis varēs ievietot no «vējonīšiem» izkopēto valsts pirmo amatpersonu. Daudz piesauktais un vilinātais tautas radošais gars uzplauks ar tādu spēku, ka tik saturies. Foto ar prezidentu skaits un daudzveidība mazinās arī tik skumdinošo plaisu starp varu un tautu. Pat ja valsts galvenais rumpis kaut kur objektīvi nespēs ierasties, kāda gan būs problēma pozā atbilstošu «vējonīti» iemontēt kādas ražotnes atklāšanas vai kaķu izstādes kopbildē? Arī naudiņa ietaupīsies.
Ja beidz apcelt Vējoni, labticīgi pieņemot, ka viņš tomēr nav sasirdzis ar zvaigžņu slimību, var situāciju saprast. Ko gan viņam darīt situācijā, kad klātpienākušais vēlas kopīgu «selfiju»? Atteikt? Arī nebūs labi. Laiks tāds, kad mēs kā sadeguši cenšamies fiksēt sevi vienmēr un visur, laiku pa laikam nostādot neērtā situācijā citus. Cienīsim Valsts prezidentu un liksim viņam mieru. Ja mēs par kritēriju politiķa darbības vērtējumam sāksim lietot to, cik bieži viņš parādās publiskos pasākumos un cik labprāt kopā ar mums «fočējas», tad pazudīs daudz svarīgāki kritēriji. Un tas gan ļaus konkrētajam politiķim «izlaisties», gan galu galā radīs vilšanās sajūtu tajos, kas pagaidām izbauda prieka par prezidenta čomiskumu periodu.