Pirms došanās uz Gruzijas galvaspilsētu treneris Andruškevičs aicināja lielāku uzmanību pievērst tehniskajai raušanas disciplīnai, taču tajā neizdevās pietuvoties cerētajiem 180 kilogramiem. Sākotnēji pieteiktajiem 170 kilogramiem Latvijas komanda pirms pirmā mēģinājuma pielika vēl trīs, taču Plēsniekam ar šo svaru uzreiz neizdevās tikt galā. Tas sasaistīja rokas arī disciplīnas turpinājumā, jo pēc īsa pārtraukuma nācās vēlreiz cīnīties ar 173 kilogramus smago stieni, kas ar otro piegājienu padevās, bet pēdējā mēģinājumā 176 kilogramus smagais stienis jau atkal latvietim nebija pa spēkam. Pieci konkurenti raušanā tika galā ar 180 un vairāk kilogramiem, ievērojami samazinot Plēsnieka izredzes atgūt grūšanas disciplīnā zaudēto.
Tajā Plēsnieks ļoti pārliecinoši dabūja virs galvas sākumā pieteiktos 215 kilogramus un otrajā piegājienā pacēla arī 221 kilogramu, kas ir tikai par vienu kilogramu mazāk nekā sportista personiskais rekords. Lai saglabātu izredzes uz godalgu, pēdējā piegājienā bija jāpievarē 225 kilogrami, ko Plēsnieks vairākkārt neveiksmīgi mēģināja pacelt pērn. Arī šoreiz ar šo svaru tikt galā neizdevās, turklāt, kā vēlāk izrādījās, ar to nebūtu pieticis godalgai summā, jo pēdējos mēģinājumos 227 un 222 kilogramus pacēla attiecīgi polis Arkadjušs Mihalskis un moldāvs Adrians Zbirnea. Pēdējais par kilogramu Plēsnieku apsteidza grūšanas disciplīnā.
Astotā vieta Plēsniekam ir zemākā Eiropas čempionātā kopš 2010. gada, taču summā paceltais svars ir lielāks nekā iepriekšējos trijos pasaules vai Eiropas čempionātos iespētais. Treneris Andruškevičs neslēpj, ka svarīgākais starts šosezon būs rudenī gaidāmajā pasaules čempionātā Hjūstonā, kurā sāksies cīņa par dalību nākamās vasaras olimpiskajās spēlēs, un līdz tam vēl krietni jāstrādā pie raušanas disciplīnas, kurā joprojām jaušama lielākā rezerve. «Raušana ir tāds vingrinājums, kurā mums ar Artūru vienam otram ir jāpalīdz, lai sasniegtu to vēlamo rezultātu,» treneris jau gatavo Plēsnieku jaunam darba cēlienam.