Tā ir viena no pašvaldībām, kurā par sadarbību ir vienojušies valdībā pārstāvētie politiskie spēki - Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Vienotība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA). Politiskā situācija nepilnu gadu pirms vēlēšanām liecina, ka šīm partijām ar tiem pašiem līderiem ir izredzes turpināt iesākto arī pēc vēlēšanām.
«Jelgavā pārmaiņas būs tikai tad, ja iedzīvotāji tās vēlēsies. Kamēr viņi samierināsies ar notiekošo, nekas nemainīsies,» uzskata D. Liepiņš, kura iezīmētā aina radīja iespaidu, ka domes priekšsēdis A. Rāviņš pašvaldībā jūtas kā savā karalistē. Opozicionārs uzskata, ka vēlētāji redzot tikai vienas un tās pašas sejas, kas tiekot reklamētas pašvaldības izdevumā, bet neiedziļinoties, kas notiekot patiesībā. Pēc politiķa domām, neviens neuzdrošinoties runāt pretī «Andrim Rāviņam un viņa svītai», jo tas varot atsaukties uz viņa paša iespējām īstenot karjeru vai kādas biznesa ieceres. Jāatgādina, ka D. Liepiņš bija ievēlēts Saeimā, bet zaudēja deputāta mandātu, jo tika sodīts par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā. Viņš pieļauj, ka arī šī bargā soda saknes meklējamas laikā, kad viņš bija Jelgavas domes opozīcijā.
Rāviņa «pakalpiņi»
A. Rāviņš pašvaldību vada kopš 2001. gada un ir noskaņots kandidēt arī nākamajās vēlēšanās. No deviņiem politiskajiem spēkiem, kuri 2013. gada vasarā startēja vēlēšanās, Jelgavas domē iekļuva pieci. ZZS ieguva sešus mandātus, Saskaņa - trīs, bet Vienotība, Nacionālā apvienība un Reģionu alianse - katra pa diviem. Domes priekšsēdētājam A. Rāviņam ir trīs vietnieki - Rita Vectirāne (ZZS), Jurijs Strods (NA) un Aigars Rublis (Vienotība). Viņus D. Liepiņš nodēvēja «par A. Rāviņa pakalpiņiem», pieļaujot, ka mērs ir vienojies ar pārējo partiju vadītājiem, ka par sarakstu līderiem tiek likti viņam vajadzīgie politiķi. D. Liepiņš zināja stāstīt, ka arī Vienotībā un Nacionālajā apvienībā esot cilvēki, kuri nebūt neesot mierā ar pašvaldībā notiekošo un to, ka iespējas ir tikai tiem, kuri ir pietuvināti varai. Šo personu vārdus LRA pārstāvis gan neatklāja, jo negribot viņiem nodarīt kaitējumu.
NA valdes loceklis Imants Parādnieks, kurš koordinē gatavošanos pašvaldību vēlēšanām Zemgalē, Dienai apgalvoja, ka saraksta līderu izvēle ir vietējo nodaļu ziņā, un mudināja sazināties ar tās pārstāvi Ievu Cīruli, kura ir Jelgavas Māmiņu kluba vadītāja. Taču viņa uz Dienas jautājumiem atbildēja visai bikli, izvairoties izteikties konkrēti. Vaicāta, vai J. Strods atkal būs saraksta līderis, I. Cīrule atbildēja: «Kāpēc gan lai viņš nebūtu.» J. Strodam savukārt ir liels politiskais rūdījums. Viņš kopā ar A. Rāviņu strādā jau 15 gadus, ir bijis arī ekonomikas ministrs. J. Strods startēšot vēlēšanās un cerot būt saraksta līderis. «Mēs esam iemācījušies izrunāties pirms lēmumu pieņemšanas un pēc tam ejam ar vienotu viedokli,» tā situāciju domē skaidroja J. Strods. Arī A. Rublis apgalvoja, ka neesot nekāds pakalpiņš A. Rāviņam: «Mums ir arī savs viedoklis.» Uz vaicāto, vai ir gatavs pārņemt varu, A. Rublis atbildēja, ka to noteikšot vēlēšanu rezultāti.
No Vienotības ievēlētais Andris Tomašūns uzskata, ka pašvaldībās nenotiekot politiskās cīņas, «bet, ja tu esi koalīcijā, tad savā ziņā tu kalpo lielākajam politiskajam spēkam». Viņš apstiprināja, ka saraksta līderis atkal būs A. Rublis un nekāda iekšējā konkurence neesot. Uz vaicāto, vai nebūtu pienācis laiks lielākām izmaiņām Jelgavā, A. Tomašūns atbildēja: «Nav tāda revolucionāra situācija, lai kaut kas mainītos, jo cilvēki ir apmierināti ar pārmaiņām infrastruktūrā un pilsētā.» Jelgavas mērs A. Rāviņš Dienai apstiprināja, ka ir gatavs turpināt šo darbu, viņam arī esot gandarījums, ka domē esot izveidojusies laba komanda. «Mēs ar teroru te nenodarbojamies, un tagad vēlētājs vairs neuzķeras uz solījumiem, bet skatās uz darbiem,» skaidroja A. Rāviņš, lūgts komentēt pārmetumus par vadības stilu un cilvēku atkarību no viņa labvēlības. Līdzīgi kā Jēkabpilī un Liepājā, arī Jelgavā valdošajam spēkam nav tāda vairākuma, lai bez vienošanās ar sabiedrotajiem un kompromisu meklējumiem varētu diktēt situāciju. A. Rāviņš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja vietnieks.
Nav cita līdera
Stabils vēlētājs Jelgavā ir arī Saskaņai, kuras saraksta līderis bija un arī nākamajās vēlēšanās būs Ivars Jakovels. Viņu partijas nodaļa jau ir oficiāli izvirzījusi startēt ar pirmo numuru. Atšķirībā no labējo partiju politiķiem, kuri izvairīgi runāja par iespēju nomainīt A. Rāviņu, I. Jakovels būtu gatavs cīnīties par pilsētas vadītāja amatu. Arī viņš darbu domē raksturoja atzinīgi, norādot, ka «šajā sasaukumā ir izdevies realizēt visu domē pārstāvēto politisko spēku sadarbību, solidāri īstenojot politisko varu un uzņemoties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem». Viņaprāt, tas būtu ieguvums Jelgavai, ja nākamajā sasaukumā šāda sadarbība turpinātos. Var secināt, ka Saskaņa šajā pašvaldībā labi saprotas ar valdošajiem spēkiem, to apstiprināja arī A. Rāviņš. Viņaprāt, politiskās stabilitātes rādītājs ir pašvaldības budžets, kura pieņemšanu atbalstījuši gandrīz visi deputāti. «Mēs strādājam visi kopā pilsētas labā,» piebilda A. Rāviņš.
Par vietām Jelgavas domē arī nākamgad varētu cīnīties aptuveni 10 politisko spēku, taču pagaidām to vadībā neredz cilvēkus, kuri varētu izkonkurēt A. Rāviņu. Lielākajai daļai mērķis drīzāk varētu būt gūt pārstāvniecību domē un nepalikt zem 5% barjeras. Līdzās LRA, kura jau tagad piedalās domes darbā, sevi varētu pieteikt arī jauni politiskie spēki, kas 2013. gadā vēl nebija dibināti. Savu dalību vēlēšanās Jelgavā apstiprināja partija No sirds Latvijai, saraksta līderi vēl neatklājot. Nav izslēgts, ka vēlēšanās piedalīsies partija Gods kalpot mūsu Latvijai, kuras valdē ir Mārtiņš Vadzis, kurš iepriekšējās vēlēšanās Jelgavā kandidēja no Reformu partijas. Savukārt Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibinātās partijas KPV.LV vietējo aktīvistu vidū ir Aigars Egle, kurš iepriekšējās vēlēšanās startēja no Latvijas Atdzimšanas partijas.