» Lai gan programmā ik rudeni tiek uzņemti tikai 20-25 jaunieši, interese par to aug, stāsta viena no GB dibinātājām Kristiāna Pavlova. «Pirmajā gadā uz vienu vietu pretendēja divi jaunieši, šogad - jau četri. Galvenā prasība jauniešiem ir motivācija un spēja ar sevi ilgstoši strādāt.»
Audzina aktīvos
Ideja par GB sāka dīgt 2011. gadā, kad viens no programmas dibinātājiem Raivis Kalniņš rakstīja bakalaura darbu Rīgas Ekonomikas augstskolā par sociālo prasmju atbilstību darba tirgus prasībām IKT sektorā un secināja, ka neatbilstība ir visai liela, stāsta K. Pavlova. Pieaicinot vēl trīs kolēģus no organizācijas JCI Latvia, problēma tika pētīta plašāk, un drīz bija skaidrs, ka grūtības pastāv visās nozarēs un visā pasaulē. Kā risinājums tapa pirmā Go Beyond programma, kuras mērķis bija uzlabot jauniešu konkurētspēju darba tirgū, līderības prasmes, iekļaušanos uzņēmējdarbības vidē. «Tiesa, nu esam sapratuši, ka bieži vien pāragri ir runāt par līderību un vadību, jo jauniešiem trūkst daudz vienkāršāku lietu, piemēram, komunikācijas prasmju, spējas plānot savu laiku, profesionālās kultūras. Tādēļ esam mainījuši GB mērķi un struktūru. Nu jau trešo gadu paplašinātā astoņu cilvēku lokā ar lielu padomnieku un sponsoru atbalstu strādājam, lai dotu iespēju jauniešiem apgūt profesionālās un sociālās prasmes, kas palīdzēs viņiem realizēt savu potenciālu,» stāsta K. Pavlova.
Programmai ir trīs posmi. Pirmais ir četru dienu personīgās attīstības seminārs, kurā dalībnieki atklāj savas stiprās puses, gūst ieskatu savas vīzijas un misijas veidošanā, izstrādā personīgās attīstības plānu. Otrs posms - jaunieši trīs mēnešus komandās īsteno sociālas ievirzes projektus, attīstot kritisko domāšanu, māku risināt problēmas, spēju strādāt komandā, sadarboties. Programmas pēdējos sešus mēnešus jaunieši realizē individuālu biznesa vai sociālu projektu vai strādā kādā uzņēmumā, lai attīstītu uzņēmēja domāšanu, komunikācijas prasmes un spēju pielāgoties apstākļiem. Paralēli ar jauniešiem darbojas kouči un mentori, notiek individuālās un grupu nodarbības, semināri, lekcijas.
«Gribam ticēt, ka audzinām nelielu daļu aktīvas paaudzes, kas spēj uzņemties atbildību par sevi un norisēm apkārtējā sabiedrībā,» saka K. Pavlova. Viņa novērojusi, ka galvenais pārbaudījums GB dalībniekiem mēdz būt sākotnējā fokusa saglabāšana - par spīti savai aizņemtībai, citu viedokļiem, apstākļiem. Gadās, ka jauniešiem ir grūti kritiski izvērtēt situāciju, dažkārt viņi vēlas atmest ar roku idejai, ja mērķa sasniegšana kļūst grūtāka. Jācīnās arī ar laika trūkumu - GB dalībniekiem ir daudz nodarbju, tomēr arī programma prasa savu.
Ej un dari!
Arnolds ir labs piemērs aktīvam jaunietim, kādi ir arī visi citi GB dalībnieki. Viņš studē telpiskās attīstības plānošanu LU maģistrantūrā, iziet praksi Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomē, apmeklē grafikas un zīmēšanas kursus. Vidusskolas laikā pabijis AFS skolēnu apmaiņā Jaunzēlandē, bijis brīvprātīgais, piedalījies jauniešu projektos Vācijā, Portugālē u. c.
«Man lielākais izaicinājums GB ir grupas vadīšana, līderība,» Arnolds saka - viņš ir kapteinis piecu dalībnieku komandai, kas īsteno sociālo projektu, lai palielinātu uzņēmumā Rimi strādājošo invalīdu skaitu. Pie izaicinājumiem pieskaitāms arī strukturēts darbs, lai sasniegtu iecerēto. «Programma iemāca stādāt grupā un individuāli, tas ir uz mērķu sasniegšanu virzīts process. Lielākais ieguvums? Pieredze un apziņa, ka es varu.» Puisis stāsta - jau iepriekš domājis, ka gribētu attīstīt kādu savu biznesu. Programmā saņēmis rosinājumu nepalikt tikai pie gribēšanas: «Ej un dari!»
Rimi jau nodarbina ap 100 cilvēku ar invaliditāti, taču vēlas šo skaitu palielināt. Arnolda GB komanda apņēmusies izstrādāt vadlīnijas, kā uzņēmumam to praktiski izdarīt, tāpēc pēta Rimi vidi, komunicē ar tā darbiniekiem un vadību, invalīdiem, lai saprastu abu pušu vajadzības un iespējas. «Saskārāmies ar problēmām: invalīdi nepiesakās vakancēm, jo baidās no atteikuma; viņiem trūkst motivācijas un kvalifikācijas; viņi nav informēti par iespējām strādāt. Sapratām, ka to visu nevaram ietekmēt, tāpēc ķērāmies pie kaut kā lokālāka. Gribējām arī, lai risinājumi būtu ilgtspējīgi,» Arnolds stāsta.
Arī Rimi sagaida, ka GB dalībnieku veikums būs praktiski izmantojams uzņēmuma ikdienā. «Izskatās, ka izdosies, lai gan par galarezultātu varēs spriest pēc mēneša,» vērtē Rimi Atlases, mācību un attīstības vadītāja Anita Segliņa. «Grūtākais ir tas, ka tēma ir ļoti plaša. Latvijā arī nav daudz labas prakses piemēru, kad uzņēmumi lielā skaitā nodarbinātu invalīdus. Taču ar jauniešiem mums ir laba sadarbība, viņiem palīdz arī mentori.»
Jaunieši cenšas iedibināt noturīgu sadarbību starp Rimi un Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledžu, nodrošinot attiecīgo specialitāšu beidzējiem iespēju strādāt uzņēmumā. Otrs - iecerēts pārveidot kasieru kabīnes, lai tajās varētu strādāt arī cilvēki ratiņkrēslos. «Fokusējamies uz cilvēkiem ar kustību traucējumiem, jo tiem, kam ir cita invaliditāte, vakances un darba vidi tomēr ir vieglāk pielāgot,» stāsta Sintija, kas arī ir Arnolda komandā. Tāpat Rimi izteicis vēlmi piesaistīt cilvēkus ar dzirdes traucējumiem, un jaunieši pēta, kā to paveikt.
«Pagaidām sokas labi. Man patīk, ka darbojamies ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, varam sevi pierādīt reālā vidē ar reālām problēmām,» saka Sintija, kura ikdienā mācās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klasē. Viņa par savu lielāko ieguvumu sauc iegūto izpratni par invalīdu dzīvi, sociālo atbildību. Plus - GB atbalsta daudzi uzņēmumi, tostarp Microsoft, un Sintija tajā ieguvusi prakses vietu.
Pieci vērtīgi projekti
Arnolda, Sintijas un viņu komandas biedru projekts ir tikai viens no pieciem, ko īsteno GB šīgada dalībnieki. Vēl viena grupa kopā ar Jaunpiebalgas iedzīvotājiem un vidusskolu un sadarbībā ar projektu Runājot par alkoholu veido alkohola lietošanas novēršanas rīcības plānu, kas mazinātu jauniešu aizraušanos ar dzeršanu. Cita grupa sadarbībā ar GlaxoSmithKline Latvia palīdz Baložu vidusskolas skolēniem izprast smēķēšanas riska nopietnību un uzsver smēķēšanas alternatīvas, veidojot dažādus pasākumus skolā. Cita GB dalībnieku komanda kopā ar Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju veido atbalsta programmu jauniešiem no sociālā riska ģimenēm, savukārt vēl viena komanda sadarbībā ar Sorosa fonda - Latvija projektu Pārmaiņu iespēja skolām palīdz Brocēnu vidusskolai tapt par daudzfunkcionālu izglītības un kopienas centru.
Visi šie sociālie projekti noslēgsies februāra vidū, lai pēc tam jaunieši varētu ķerties pie saviem individuālajiem projektiem. K. Pavlova stāsta, ka starp bijušo GB dalībnieku veikumiem ir gan vienreizēji pasākumi, gan ilgtspējīgi projekti, kas funkcionē joprojām. Tāpat gadu no gada turpina risināt konkrētas tēmas. K. Pavlova arī atklāj, ka nākamgad GB plāno piedāvāt jau divas programmas, kas spētu darboties arī ārpus Rīgas. «Bet piecos gados vēlamies sasniegt, lai katru gadu kādu no GB programmām apgūst vismaz 400 dalībnieku.»