Sola jaunu referendumu
Ukrainas vara nodēvēja referendumu par Kremļa organizētu «noziedzīgu farsu», kas neatstāj legālas sekas uz Ukrainas teritoriālo nedalāmību. «Nekāds «referendums» nenotiek. Tas nav nekas cits kā informatīva kampaņa, lai piesegtu noziegumus,» Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāju Sergeju Pašinski citēja ziņu aģentūra AFP.
Referendums notika, lai arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicināja atlikt tautas balsošanu, lai dotu laiku dialogam starp separātistiem un Kijevu un izvairītos no vardarbības.
Kijeva norādīja, ka rezultāti varētu tikt viltoti, tomēr pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs atzina, ka valsts austrumos valda augsts atbalsts prokrieviski noskaņotajiem separātistiem.
Aculiecinieki no Doņeckas un Luhanskas apgabala, kur svētdien notika tautas balsošana, vēstīja, ka vājās kontroles sistēmas dēļ vēlētāji varējuši balsot pat vairākas reizes. Laikrakstam The Wall Street Journal Doņeckas vēlēšanu iecirknī strādājošais Mihails Samoļenko norādīja, ka vēlētāju reģistrs neesot svarīgs, jo «visi tāpat balsos par neatkarību».
«Mēs visi esam par Doņeckas Republikas neatkarību,» ziņu aģentūrai Reuters sacīja vēlēšanu iecirknī sastaptais 33 gadus vecais inženieris, vārdā Sergejs. «Tā nozīmē to, ka aiz muguras tiek atstāta fašistiskā un proamerikāniskā [Kijevas] valdība, kas nav nesusi nekādu labumu.»
Pagājušajā nedēļā publicētie Pew Research Centre sabiedriskās domas aptaujas rezultāti vēsta, ka Ukrainas austrumos 70% iedzīvotāju vēlas saglabāt valsts vienotību. Daudzi Ukrainas vienotības atbalstītāji pirms referenduma norādīja, ka separātistu rīkoto nobalsošanu boikotēs.
Vēl pirms svētdienas referenduma separātisti paziņoja, ka 18. maijā plāno vēl vienu tautas nobalsošanu, taču šoreiz par pievienošanos Krievijai. Tāpat aktīvisti norādīja, ka boikotēs 25. maijā paredzētās Ukrainas prezidenta vēlēšanas.
Svētdien separātistu līderis Deniss Pušiļins paziņoja, ka Doņeckas apgabalā pēc referenduma tiks veidotas jaunas valsts iestādes un Ukrainas kareivji tiks uzlūkoti kā «okupanti». «Visi militārie spēki mūsu teritorijā pēc referenduma oficiālo rezultātu izziņošanas tiks uzskatīti par nelegāliem un pasludināti par okupantiem,» citēja ziņu aģentūra Interfax.
Martā separātisti Krimā rīkoja referendumu par atdalīšanos no Ukrainas, un neilgi pēc tam Krievija pussalu anektēja.
Draud ar sankcijām
Vācijas un Francijas līderi nedēļas nogalē nosodīja referendumu, draudot Krievijai ar papildu sankcijām, ja tā «turpinās destabilizēt situāciju Ukrainā». Nobalsošanu kritizēja arī citas Eiropas Savienības valstis un ASV, brīdinot, ka Ukraina draud ieslīgt pilsoņu karā.
Pagājušās nedēļas nogalē Ukrainas austrumos neiztika bez sadursmēm starp valsts vienotības atbalstītājiem un separātistiem. Nedēļas nogalē varasiestādes ziņoja, ka kaujās Mariupolē bojā gājuši četri Ukrainas drošības dienestu pārstāvji, kritušie fiksēti arī separātistu rindās.