Viens no jautājumiem, uz kuru pirms vēlēšanām būtu vēlams skaidri dzirdēt katras partijas nostāju un plānus, ir tas, vai un kā tās plāno mainīt teritoriālās reformas rezultātus, kādus risinājumus piedāvā, lai mazinātu iedzīvotāju rūgtumu un neapmierinātību ar izveidojušos situāciju.
Reforma diemžēl ir bijusi vairāk politiski, nevis ekonomiski pamatota. Izlietots ne mazums finanšu līdzekļu dažādiem pētījumiem un analīzēm, bet beigās, īstenojot reformu, vērā ņemtas pagastu teritorijas. Tādi nozīmīgi faktori kā apdzīvotības blīvums, izveidotā infrastruktūra un tās pieejamība, iedzīvotāju darba vietas u.c. netika atbilstoši ievērtēti.
Nebija arī konsekvences, cik lielus vai mazus novadus veidot. Realitātē pašlaik ir izveidoti gan lielāki, gan mazāki novadi.
Normālai reformas norisei būtu arī bijis nepieciešams valsts finansiālais atbalsts vismaz divu vai trīs gadu garumā, taču nāca krīze un izveidotajiem novadiem tagad jāķepurojas, kā māk un sanāk.
Biežā viedokļu maiņa iedzīvotājos radījusi sajūtu, ka reforma ir nepārdomāta un slikti organizēta, bijusi lieka naudas tērēšana. To pierāda jaunākais DnB/NORD Latvijas barometra pētījums.
Ko darīt, lai pašreizējo situāciju izmantotu iedzīvotājiem par labu?
Ja reiz laiks un līdzekļi novadu izveidei ir iztērēti, lietderīgāk, manuprāt, mēģināt rast iespējami vairāk labuma no esošās situācijas, t.i., pašvaldībām nopietni strādājot pie ES fondu līdzekļu piesaistes, kā arī saprātīgi nosakot prioritātes. Sastādot budžetu, tādējādi tiktu ņemtas vērā visu novadu veidojošo pagastu un pilsētu intereses. Ļoti iespējams, būs nepieciešams rast kompromisa risinājumus.
Lokālpatriotisms ir laba un vajadzīga lieta, bet novada vadībai būtu jāmācās radīt tādu fonu, lai iedzīvotājs saprastu, ka viņš šajā novadā ir vērtība. Tā iespējams noņemt spriedzi: redz, mūs pievienoja tiem lielajiem un visa nauda tiek tikai centram. Vai otrādi: pievienoja mums tos mazos nabadziņus, un tagad savu projektu virzība tiek bremzēta, jo, lūk, tiem mazajiem viss vairāk nolaists un naudu vajag vairāk.
Pareizi sastādīts attīstības plāns nosaka, kādi projekti ir sākti, kādā secībā tos plānots realizēt un kas tiek plānots nākotnē. Tam visam pamatā jābūt izstrādātam pamatojumam - kāpēc vispirms šo projektu un pēc tam nākamo, kādi līdzekļi tam tiks paredzēti budžetā vai no kurienes tos plānots piesaistīt.
Reformas īstenošana ir radījusi jaunas problēmas, taču arī te risinājumi ir iespējami. Laiks pirms Saeimas vēlēšanām ir vispiemērotākais, lai partijas nāktu klajā ar skaidrām nostādnēm, ko tās vēlas mainīt un ko centīsies saglabāt. Kaut vai - kā tās piedāvā reaģēt uz vairākās jaunizveidotajās pašvaldībās dzīvojošo iedzīvotāju daļas centieniem atgūt novadā apvienotās pašvaldības neatkarību?
Un noteikti likumā būtu jāparedz procesuālā kārtība, kādā veidā var notikt novada robežu grozīšana. Jo precedenti jau ir - Engures novads, Alojas novads. Ja objektīvi var pamatot piespiedu vai arī labprātīgas apvienošanās kļūdainumu un turpmākās attīstības bremzēšanos, iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām pieprasīt novada sadalīšanu. Tas būtu tikai normāli demokrātiskā valstī.#